Paaudžu konflikts Rūdolfa Blaumaņa lugā "Indrāni"

Viena no skarbākajām situācijām tēvam ar dēlu sanāca brīdi, kad Edvarts, lai iegūtu naudu Indrāniem, lika nocirst vecā Indrāna audzētos ošus – mājas lepnumu. Vecais Indrāns šo uzzinot, būdams dusmīgs un aizvainots, teicis: ‘’Vai viņš ar mani nevarēja aprunāties! Bet viņš tiem kokiem uzbruka kā laupītājs!’’ Edvarta mērķis lika viņam aizmirst nepieciešamību padomāt par citiem, un domāt tikai par to kā iegūt vairāk naudu. Taču tā nav mantkārība pēc kā viņš tiecās, Edvartam nauda bija jauno lauku dzīves nepieciešamība, lai konkurences dēļ tie neaizietu bojā. Veco Indrānu draugs – gudrais Ķaukēns piekrīt Edvarta lēmumam koku ciršanai sakot: ‘’Necirta jau aiz viegla prāta…Tā pati naudas vajadzība’’.