Pārdomas par filmu "Eksperiments"

Nr. 77 turpina izaicināt un pārbaudīt sargu pacietību, saucot tos par homoseksuāļiem. Viens no sargiem kļūst manāmi dusmīgs, dusmās pamatīgi nosarkst, viņa sejā redzama atriebības kāre. Atriebība tiek īstenota, kad sargi ir lietojuši alkoholu.
Pirmās plānprātības pazīmes parādās ieslodzītajam nr. 69-viņš sēž, mehāniski šūpojas un kož sev rokā.
Iecerēto 14 dienu laikā eksperimenta dalībnieki iztur 5 dienas- pēc tam sākas psihozes, nekontrolējamas, agresīvas darbības. Daudzi no lomām ‘’iziet’’ tikai brīdī, kad ierauga asinis un apjauš situācijas nopietnību.
Filmā saskatīju vairākus būtiskus faktus: 1) cilvēki, atrodoties attiecīgā vidē un spēlējot pēc citiem spēles noteikumiem, ātri vien var aizmirst savu identitāti un pieņemt vēlamo par esošo; 2) cilvēki ar nestabilu psihi, neatrisinātām bērnības dienu traumām, savus pārdzīvojumus nereti pārvērš agresijā pret apkārt esošajiem; 3) cilvēku emocionāli ‘’salauzt’’ var viegli- dažas dienas atraujot no ierastās dzīves un pazemojot; 4) cilvēks, nonākdams psihozes varā, iegūst nekontrolējamu spēku.
…