Pārdomas pēc Rūdolfa Blaumaņa lugas "Pazudušais dēls" izlasīšanas

Trešā situācija, kas lika man padomāt bija tas, ka vienīgā izeja, kā ātri tikt ārā no parādiem bija precēt Matildi, kuru Krustiņš nemīlēja, tāpēc nonāca saucamajās dzīves krustcelēs ar sevi, saviem parādiem un Matildi, un viņas tēvu. Es teiktu, ka tas bija kā lēmums, kurš steidzami bija jāpieņem, un Krustiņš izdarīja diezgan nicīgu izvēli, mēģinot aplaupīt savus vecākus. Viņš izvēlējās godīgam cilvēkam nepienācīgu ceļu, līdz ar to arī liktenis piespēlēja tam iznākumu. Tas bija tas, par ko es aizdomājos, cik ļoti daudz dzīves izvēlēs mēs iespējams kļūdāmies, un tad dzīve iegrozās citādāk nekā bija paredzēts, bet mēs to nekad neuzzināsim. Varbūt pat Krustiņam būtu laimīga kopdzīve ar Matildi.…