Paula Jureviča ieguldījums psiholoģijas attīstībā Latvijā

No vienas puses latvieši ir ļoti jūtīgi un emocionāli, kā tas vispār mēdz būt ar tieksmju cilvēkiem, bet ir tādi novērotāji, kā, piemēram, grāfs Kaizerlings, kurš savā grāmatā „Das Spektrum Europas”, raksturo baltiešus kā pasausus un paskarbus. Patsinteresantākais ir tas, ka paši latvieši to nenoliedz, bet savu atturīgumu pamato ar savu cīņas dzīvi, kurā pie svešiniekiem jāatturas vēsi un uzmanīgi. Pauls Jurevičs izvirza viedokli, ka šīs pretrunas ir pilnīgi dabiskas, tikpat dabiskas, ka jebkura cilvēka pretrunīgais raksturs, kas sevi var apliecināt pielāgojoties konkrētai situācijai.
Pat neliels ieskicējums par kādas tautas dvēseles vai rakstura pazīmju pētījumiem nenoliedzami ir pamatīgs darbs, un neapšaubāmi jāpiekrit profesoram Paulam Jurevičam, ka nekad nevar cerēt palikt visus, tā sakot, zem vienas cepures, kas, savukārt, nozīmē, ka katrai tautai ir ārkārtīgi liela individuālo īpatnību dažādība. Jurevičs nav ieskicējis latviskās dvēseles īpatnību, bet gan radīja ļoti vērtīgu darbu, kas atspoguļoja viņa pētījumus par latviskās dvēseles, dzīves formas, rakstura, tieksmju priekšmetiem un citiem personības aspektiem. Šīs darbs ir pamats tālākajām latviešu tautas īpatnību pētījumiem, jo ir zināms, ka laika gaitā nekas nepaliek uz vietas, kā arī nekas tik stipri neietekmē tautas attīstību kā jauni dzīves apstākļi. „ Neaizmirsīsim arī, ka latviešu tauta vēl nav izteikusi sevi, tajā snauž vēl dažādas iespējamības: noteikt tai kādu negrozīgu raksturu un tā fatālu attīstības gaitu ir neiespējami. Pietiks, ja atzīsim, ka tai no dabas ir līdz dotas daudzas un augsti vērtīgas spējas.” (P.Jurevičs)
…