Paulu Koelju grāmatas "Alķīmiķis" recenzija

Kaut gan cilvēki, kuri uzskata sevi par "augsti intelektuāli attīstītiem", uzskata P. Koelju daiļradi par kaut ko līdzīgu lubenēm (lasīju vienreiz komentus Delfos) un viennozīmīgi var teikt, ka Koelju ir atradis pareizo ceļu pie daudzu miljonu lasītāju sirdīm un līdz ar to arī nopelna attiecīgas summas, tomēr viņa grāmatās ir ļoti daudz gaišu un pozitīvu attieksmi pret dzīvi veidojošu domu, ka varbūt arī visiem intelektuāļiem būtu ieteicams tās izlasīt, lai iemācītos sadzīvot ar cilvēkiem nevis uzskatīt sevi par vienīgajiem pareizajiem šajā pasaulē...
Manuprāt cilvēkam tik tiešām ir jāieklausās savā sirdī, jo tā nāk no Pasaules dvēseles. Sirds jūt un “pastāsta” par tālākajiem notikumiem, par to, kas ar tevi notiks, kas tev labāk būtu darāms, jo neviena lieta jau netiek pabeigta, kamēr netiek sasniegts tās mērķis.
Tāpat kā aitu ganam, arī katram no mums ir vajadzīga rūgtā dzīves pieredze, pārbaudījumi, lai varētu apjaust un saprast, kur tad īsti atrodas mūsu bagātības. Un tām nebūt nav jābūt tikai materiālām bagātībām.Es domāju, ka katrs no mums zin, ko viņš grib sasniegt, kādas bagātības iegūt, jo arī par to mums “pastāsta” mūsu sirds.Dzīve ir devīga pret tiem, kas tic savam liktenim. Un, ja mēs kaut ko ļoti, ļoti vēlamies, tad visa pasaule slepus sadodas rokās,lai mums palīdzētu…
…