Pērles

Ansis savas īsās, bet tomēr jūtu, pārdzīvojumu pilnās dzīves laikā bij atradis tās pērles- īstu draugu, viņš divreiz bij izjutis patiesu mīlu, bij izjutis sāpes, ciešanas, bet tomēr aizgāja mūžībā laimīgs, jo mīlestība to bij darījusi par īstu vīrieti, par kādu viņš bij gribējis tapt. Bet mēs, vai mēs esam mēģinājuši atrast tās pērles, kuras dara cilvēku patiesi laimīgu? Mēs tikai gribam sevim piesavināties tās pērles, kas ir acīm redzamas un pirkstiem taustāmas, jo cilvēks mūsdienās vēlas tikai to bagātību, kas redzama, nevis to, kas tikai sirdij, prātam un ķermenim jūtama un tīkama, lai arī cik skumji tas būtu, bet tas tā ir. Katra cilvēka varā ir mainīties, meklēt pērles sevī, bet neviens nespēj sevī rast to vēlmi, jo tā liekas kā lieka laika izšķiešana, vieglāk taču ir iet pa rožlapām kaisīto ceļu, nevis brist pāri dzelkšņainam krūmāju laukam.…