1. Partejiskā pētījuma objekts.
Pastāv daudz politisko partiju definīciju, viens no vecākajiem partiju skaidrojumiem parādījies 19. gadsimtā – politiskās partija ir organizācija, kas vēlēšanu sacensībā cenšas gūt uzvaru cīņā par varu, sacenšoties ar vienu vai vairākām līdzīgām organizācijām.
Vēl viens politisko partiju definējums skan sekojoši: partija – ir politiskā organizācija, kurai ir sava sabiedrības uzbūves un funkcionēšanas koncepcija (ideoloģija) un kura pauž kādu sabiedrības aprindu (sociālas grupas) intereses sabiedrība pārvaldīšanā, kā arī organizē šo interešu īstenošanu.
Demokrātiska sabiedrībā partijas pilda vairākas svarīgas funkcijas, kas nodrošina politiskās sistēmas darbību. Galvenā politiskās partijas funkcija ir varas iegūšana, noturēšana, organizēšana un realizēšana noteikta politiska režīma apstākļos.
Mūsdienu demokrātijā politiskās partijas spēlē milzīgu lomu. Daudzi zinātnieki uzsver to, ka mūsdienās demokrātija nav iespējama bez partijām. Demokrātijas galvenie principi vienmēr bija brīvība un vienlīdzība. Brīvība paust savu viedokli un līdz ar to arī ietekmēt politiskos procesus valstī. Politisko lēmumu pieņemšanas ietekmēšanu nevar iedomāties bez līdzdalības – sabiedrības indivīdu un to apvienību (grupu) līdzdalības politiskajā procesā. Viens no līdzdalības veidiem ir līdzdalība politiskajās partijās. Protams, pastāv arī interešu grupas, kurām ir arī diezgan liela loma līdzdalības procesā, tomēr, partijas spēlē šeit galveno lomu. Tāpēc, ka partijā tiek sabiedrības pārstāvji, kurus pati sabiedrība arī izvēlās. Šie pārstāvji, ja viņus ievēl, kļūst par deputātiem – deputāti – strādā likumdevēj un izpildvaras institūcijās, kur tiem ir iespēja tieši ietekmēt lēmumus un politiskus procesus.
Pirms runāt par politiskajiem partijām, manuprāt, ir jārunā par interešu grupām, jo interešu grupas politiskajā skatuvē parādījās agrāk par partijām (19. gadsimtā angļu filozofi un ekonomisti sāka runāt par interešu grupām) un tās var uzskatīt par politisko partiju priekštečiem. Šodien interešu grupas tiek saistītas ar sociālām interesēm, kuras piemīt noteiktai sociālai grupai, vai atsevišķu indivīdu kopumam. Interešu grupas parāda cik attīstīta ir pilsoniskā sabiedrība.
Principā, politiskās partijas kā tādas neparādījās uzreiz. Tās parādījās kā interešu grupu varas iegūšanas rezultāts. Citiem vārdiem, kad interešu grupas ieguva politisko varu un jau varēja pavisam leģitīmi veidot politiku, tie jau pārstāja būt par interešu grupām, tiem jau pārvērtās par politiskām partijām. Pats būtiskais, kas atšķir politisko partiju no interešu grupas ir tas, ka partijas ne tikai pauž kādas sabiedrības aprindu intereses, bet arī organizē šo interešu īstenošanu, caur varas iegūšanu (likumīgā ceļā!). Politiskās partijas, atšķirībā no interešu grupām, cenšas ietekmēt publiskās politikas rezultātus, uzvarēt vēlēšanās, saņemt varu, pārņemt savā kontrolē valsts institūcijas un pēc iespējas ilgāku laiku noturēties pie varas. Politisko partiju līderus ir vēlējuši tikai partijas biedri, nevis kāda sabiedrības daļa. Tomēr kā interešu grupas, tā arī politiskās partijas ir atbildīgi par pieņemtajiem lēmumiem sabiedrības priekšā.
Politiskās partijas raksturojumā noteikti jānorāda politisko partiju veidojošās pazīmes:
jebkura partija ir noteiktas ideoloģijas nesēja vai vismaz tās biedriem raksturīgs īpašs pasaules un cilvēka redzējums
partija ir stabila organizācija, t.i., pietiekami ilgstoša cilvēku apvienība visdažādākajos politikas līmeņos – no vietēja līdz starptautiskajam
partijas mērķis ir iegūt un realizēt varu (bieži vien tas notiek koalīcijā)
katra partija cenšas nodrošināt pēc iespējas plašāku sabiedrības atbalstu
…
