Anna Freida (Zigmunda Freida meita) bērnu psihoanalīzes pamatlicēja. Analizēja un pētīja bērnus balstoties uz rotaļlietām un spēlēm. Viņa izstrādāja jaunus paņēmienus, kā palīdzēt bērniem, jo pēc viņas uzskatiem, viņiem bija nepieciešama atšķirīga psiholoģiska ārstēšana nekā pieaugušajiem. Bērnos ieviesa harmoniju, nepieņēma negatīvo izjūtu.
Ego psiholoģijas pamatlicējs Eriks Eriksons ir vienīgais profesors ar vidusskolas izglītību. Viņu vairāk interesēja sabiedrības ietekme uz cilvēka attīstību, adaptācijas procesu norisi. Psihoanalīzes teorijā sekoja cilvēka psiholoģiskās attīstības analīze visā dzīves gaitā, runa par ego attīstību, psiholoģiskie jaunveidojumi un krīzes katrā dzīves periodā, kā arī bērna attīstība konkrētā sabiedrībā. Neirozes teoriju izveidoja Karena Hornija. Viņa izstrādāja veselīga cilvēka personības attīstības modeli, lai izprast iekšējos konfliktus. Hornija strādāja ar sieviešu psiholoģijas izpēti. Harijs Steks Salivans ir starppersonu psihoanalīzes radītājs. Tāpat kā Hornija, koncentrējās uz sociālajiem, nevis instinktīvajiem faktoriem. Balstījās uz cilvēku mijiedarbības nozīmi personiskajā attīstībā, identitātes, personības radīšanā un tās paplašināšanos. Tika minēti tikai daži pazīstamie psihoanalītiķi, tomēr jāatceras, ka “fundaments” pieder psihoanalīzes “tēvam” Zigmundam Freidam un joprojām attīstās pateicoties viņam.
Viss turpina attīstīties un arī psihoanalīze nestāv pagājušā gadsimtā. Visā pasaulē tai pievērš ļoti lielu uzmanību, iesaistoties vairākos eksperimentos un jauno teoriju atklāšanā. Mūsu valstī pašlaik tā nav tik aktuāla, lai veiktu zinātniskus pētījumus, tomēr tā ir pazīstama. Psihoanalīze ir ļoti efektīva psiholoģiska ārstēšana, kas uzlabo daudzu cilvēku dzīvi. Psihoanalītiskās terapijas veikšana var palīdzēt mums labāk izprast sevi un pārvarēt savas grūtības. No psihoanalīzes neizvirza diagnozi, bet izvirza savus mērķus, īstenošanu, attīstību, dzīves plānus un iepazīšanās ar sevi.
…