Secinājumi
Kā veselos, tā slimos cilvēkus raksturo ļoti daudzas mīmiskas un valodiskas izpausmes un domveidojumi, kas līdz šim nav bijuši psiholoģijas izpētes priekšmets, jo tajos tika saskatītas vienīgi organisko traucējumu sekas un dvēseles aparāta funkcijas anormālie rezultāti. Kā piemērs, šeit var minēt veselo cilvēku kļūdīšanās (pārteikšanas, pārrakstīšanas, aizmiršana), simptomātisko rīcību un sapņus, neirotisko cilvēku krampju lēkmes, delīriju, vīzijas, uzmācīgas idejas un darbības. Šie fenomeni – ja vien tie, tāpat kā kļūdīšanās, nepaliek nepamanīti – norāda uz patoloģiju un ir vērsti uz to, lai tiem rastu fizioloģiskus skaidrojumus, kas pašreiz nekādā ziņā nav pietiekami. Turpretim psihoanalīzei ir izdevies pierādīt, ka to visu var padarīt saprotamu un saistīt ar mums pazīstamajiem psihiskiem procesiem, pieņemot, ka šiem fenomeniem ir tīri psiholoģiska iedaba. Tādējādi psihoanalīze ir gan ierobežojusi fizioloģisko domāšanas veidu, gan arī atkarojusi psiholoģijai lielu patoloģijas jomu.
Dažreiz šķiet, ka veselajam saprātam nav vietas psihoanalītiskajā teorijā, un tāpēc pārāk bieži tiek veikti neatbilstoši un nepatiesi pieņēmumi. Grūti pieņemt, ka visas garīgās problēmas izriet no jautājumiem, kas attiecas uz seksa aspektiem, piemēram, neatrisinātiem Edipa un Elektra kompleksiem.
Neskatoties uz psihoanalīzes vājībām, teorijai ir daudzas stiprās puses, kas ir ārkārtīgi nozīmīgas. Pirmkārt, psihoanalīze ir teorija, kuru nevajadzētu ignorēt. Tā kā psihoanalīze tika izstrādāta 19. gadsimta otrajā pusē un joprojām tiek uzskatīta par ticamu un efektīvu garīgo slimību ārstēšanas metodi, tas liecina, ka nozīmīgas teorijas daļas ir precīzas. Otrkārt, psihoanalīze ir zinātniska teorija, pateicoties faktam, ka tā ir viltojama un faktiski ir pierādīta kā nepatiesa, jo citas ārstēšanas metodes ir izrādījušās efektīvas. Treškārt, psihoanalīze ir visaptveroša, to var izmantot praktiski un satur derīgus argumentus.
Psihoanalīzi kā priekšmetu bagātina un vitalizē analītiķi, kuri spēj iesaistīties kritiskās un konstruktīvās sarunās ar citām disciplīnām.
…
