Ļoti būtisks kontekstuālais faktors, kas ietekmē sociāli emocionālo mācīšanos, ir ģimene. Labvēlīgā ģimenē sociāli emocionālā kompetence skolēnā attīstās, taču diemžēl bērni, kas nāk no nelabvēlīgas ģimenes, sociālo emocionālo prasmju apguve tiek bloķēta, jo šādās ģimenēs vecāki pret bērnu mēdz izturēties vardarbīgi, agresīvi. Ja vecāki regulāri pret bērnu “izgāž” dusmas, bērns tiek pakļauts lielam negatīvam stresam. Esmu pārliecināts, ka šādi bērni savas negatīvās emocijas var “nodot” tālāk, kas, protams, var radīt problēmas šo kompetenču apguvē klasē - skolā. Pēc manām domām, bērni, kuri regulāri ģimenē izjūt stresu, viņi bieži neapmeklē skolu, iesaistās arī nevēlamās kompānijās, melo un līdz ar to viņi nemācās un skolā ir nesekmīgi.
Es secinu, ka sociāli emocionālās prasmes ir pamats, lai risinātu problēmu situācijas, sadarbotos, cienītu un rūpētos par citiem, efektīvi mācītos un dotu ieguldījumu savās ģimenēs, vietējā kopienā un sabiedrībā kopumā (Martinsone Niedre 2013). Autors piekrīt teiktajam, kā arī ir jāatbalsta viedokli, ka sociāli emocionālās prasmes ir jāsāk apgūt jau pirmsskolā un jāturpina turpmākos izglītības gados - līdztekus akadēmiskajām prasmēm.
…