Vispirms, kas tad ir radioaktivitāte? Radioaktivitāte ir dažādu ķīmisko elementu izatopu patvaļīgs, nepārtraukts sabrukšanas process, kurš nepakļaujas ārējai iedarbībai un kura rezultātā no viena ķīmiskā elementa izatopiem veidojas cita elementa izatopi. Viens no slavenākajiem mītiem - no radioaktivitātes uzreiz mirst. Ja reiz radioaktivitāte ir pieaugusi, tas nenozīmē, ka cilvēkam tas ir kaitīgi. Nesen ziņu portāls „Delfi” ziņoja par cēzija -137 koncentrācijas pieaugumu Somijā, virs galvaspilsētas Helsinkos: „Radioaktivitātes paaugstināšanās "bija ļoti ārkārtēja, bet no kodoldrošības redzespunkta šāds cēzija līmenis nekādā veidā neietekmē cilvēku veselību", aģentūrai AFP atzina STUK radiācijas uzraudzības nodaļas vadītāja Tarja Ikaheimonena.” Šis mīts ir izplatījies un iesakņojies cilvēku prātos. Par piemēru, varam minēt Fukušimas katastrofu. Portāla „irlv.lv” rakstā par Fukušimas avāriju pieminēts kāds atomraktorsacijas darbinieks, kurš neilgi pēc avārijas saslimis ar vēzi: „Kamēr nopietnākie pasaules mediji - BBC, "The Guardian", "New York Times", "Telegraph", "Japan Times" raksta: "Lai gan cēloņsakarība starp apstarošanu un slimību neskaidra, kompensācija tomēr piešķirta." Bet mūsējie - pārliecināti ka vēzis ir no radiācijas un tikai no radiācijas.” Tātad, mīti un realitāte ne vienmēr iet roku rokā.…