Recenzija. Ingrīda Zemzare, Guntars Pupa "Jauno mūzika pēc divdesmit gadiem"

Tā tam arī jābūt, jo komponisti savā laikā
tur ir studējuši, taču, piemēram, nodaļā par Juri Karlsonu akadēmijas
nosaukums parādās arī otrreiz - kad komponists kļuva par tās rektoru.
Protams, pašas akadēmijas vēsturi no visiem šiem fragmentiem, kur tā ir
minēta, salikt nevar, taču ir iespēja uzzināt, kā tas ir bijis tur studēt vairākus
gadu desmitus iepriekš.
Kopumā iespaids ir divējāds. No grāmatas var smelt daudz informācijas un
interesantu faktu, taču labākam daiļrades pārskatam varētu izvēlēties mazliet
citadāku grāmatas struktūru. Taču nav jāaizmirst, ka šī nav mācību grāmata,
pēc kuras būtu jāmācās eksāmenam, bet gan daiļliteratūra, un tapēc autoriem
ir visas tiesības izvēlēties savu šo komponistu redzējumu. Ko grāmata noteikti
sniedz - priekšstatu par to, kāda atmosfēra ir bijusi tajos laikos un kā tas
atspoguļojās komponistu darbos, un tas, manuprāt, ir ārkārtīgi interesanti, jo
neko tamlīdzīgu parastās mācību grāmatās noteikti nevar atrast.…