Dīvaini likās , ka visspilgtākais tēls ir otrā plāna lomas personāžs Pieteris, ko atveido Mārtiņš Egliens, kas ātri ieguva publikas atzinību dēļ sava neskaidrā runas veida un sevis uzdrīkstēšanos, bildinot Ievu. Šis komiskais tēls izcēlās ar lielisko horeogrāfijas iestudējumu, ko veidoja Alberts Kivlenieks. Vēl man ļoti patika Guntas Virkavas sniegums šajā izrādē. Viņas nebēdnīgais Līzes tēls, lika smieties ne vienu reizi vien. Šis personāžs ir lielisks piemērs, cik mantkārīgi kļūst cilvēki pēkšņā bagātībā. Protams, galvenā loma tomēr ir „Cīruļu” saimniecei Annai, jo viņā, pateicoties naudai, bija iemiesojies „ļaunais gars”. Šī saimniece man likās ļoti pretrunīgs cilvēks, jo sākumā apgalvo „Ja es būtu bagāta, tad tikai jūs visi redzētu, kāda es īsti esmu. Ak, cik es tad būtu laba[..] Palīdzētu nabagiem un visiem trūcīgajiem pagastā, nebūtu nemaz lepna, jo laimīgiem nav grūti aplaimot arī citus.” Tomēr izrādes gaitā atklājās, sievietes patiesā būtība, un savu sacīto vārdu pretstats- augstprātīgā izturēšanās, vīzdegunība. Šo tēlu atveidoja Daiga Gaismiņa. Pēc manām domām, izrādē bija lieks tēls Vilks, jo viņam nebija īpaša nozīme notikumos. Ļoti sirsnīga man šķita Līgas Liepiņas atveidotā Jāņa māte, kas savās filozofiskajās runās pauda Blaumaņa dzīves vērtības, un bija skaidri jūtams izrādes „Blaumaniskums”, kas visvairāk tika paspilgtināts pēdējā skatā.
Manuprāt, ar šo izrādi Blaumanis un režisors vēlas cilvēkiem parādīt dzīves vērtības un situācijas, ja nauda iegūst valdošo lomu cilvēku dzīvē un atgādināt, cik lielu postu cilvēkiem nodara nauda, ja tā ieņem pārāk svarīgu lomu. Noskatoties šo viegli uztveramo izrādi, tomēr manī raisījās dažādas pārdomas par cilvēku attieksmi pret materiālismu, kas mūsdienās kļūst arvien aktuālāks. Noteikti, es iesaku noskatīties šo izrādi mūsu tautiešiem, jo šis ir tas veids, kā iepazīt mūsu senčus, to dzīvi un dažādās likstas, kas rodas savstarpējās attiecībās un apzināties, ka laime un mīlestība nav sameklējama nevienā naudas kapeikā.
…
