Recenzija par filmu "Mediķis", apskats no vēstures faktu puses

Pievēršoties operācijai, var noskaidrot, ka tobrīd (arī filmā) problēmas ar aklo zarnu tiek raksturota kā “sānu slimība ”. Vārds apendicīts parādās tikai pēc 500 gadiem. Skatoties no bioloģiskā un anatomiskā faktora – lai veiktu šāda veida operāciju nepieciešama invazīva ķirurģija, lai tādu veiktu nepieciešamas labas anatomiskas zināšanas. Pat pieņemot, ka tās Roberts būtu guvis veicot autopsiju līķim, bet no kurienes viņam bija iespējams uzzināt par to, ka tieši izņemot aklo zarnu iespējams labot šo vainu? Kā risināt lielo asins zudumu problēmu? Šo zināšanu trūkumam var pieskaitīt arī opija izmantošanu anestēzijai.
Viens no patiesajiem faktiem ir Ibn Sina pastāvēšana. Šāds personāžs figurē ap 10. gadsimtu Persijas impērijā. Viņš patiešām ir bijis ārsts, domātājs, astronoms, pārzinājis citas zinātnes, tai skaitā, matemātiku. Sarakstījis vairākas grāmatas par medicīnu. Jāpiebilst, ka pārējie galvenie personāži ir izdomāti.
Taisnība ir arī par Lielo Seldžuku impēriju. Seldžuku impērija ir pastāvējusi no 11. līdz 14. gadsimtam. Tie pārstāvēja sunnītu musulmaņu Seldžukīdu dinastiju. Šī impērija bija veikusi lielus iekarojumus Tuvajos austrumos. Tiek uzskatīts, ka šī impērija ir aizsākums mūsdienu Turcijai. To galvenā mītnes vieta arī bija Isfahāna.
Roberts Kols atgriežoties Anglijā dibina savu hospitāli. Šis fakts ir pilnīgi nepareizs, jo pirmais hospitālis rādās tikai pēc 300 gadiem Rietumeiropā. Arī šeit filmas scenārijs mums melo par vēsturi un tās faktiem.
…