Regīnas Ezeras “Cilvēkam vajag suni” ir darbs, kura centrā ir šķietami vienkāršs notikums – kucēni nonāk pie dažādiem cilvēkiem. Tomēr šī sadzīviskā situācija ātri pārvēršas par cilvēka rakstura pārbaudi. Suns stāstu ciklā nav dekoratīvs mājdzīvnieks un nav tikai sižeta iemesls, lai varoņi sastaptos. Tas kļūst par dzīvu būtni, kuras klātbūtne cilvēku piespiež kaut ko izvēlēties: uzņemties atbildību vai izvairīties, pieņemt tuvību vai palikt noslēgtam, būt iejūtīgam vai domāt tikai par sevi. Tāpēc darba nosaukumā ietvertā doma “cilvēkam vajag suni” ir daudz plašāka par apgalvojumu, ka cilvēkam ir nepieciešams mājdzīvnieks. Tā runā par vajadzību pēc attiecībām, uzticības, rūpēm un spējas pamanīt kādu citu sev līdzās.
Darbs izdots 1975. gadā un literatūras avotos klasificēts kā īsproza – stāsts un novele. Tā tēlotā vide saistīta ar 20. gadsimta 70. gadu Rīgu, taču cilvēku psiholoģiskie konflikti nav piesaistīti tikai vienam laikmetam. …