Reliģiskā tolerance: par vai pret

Zviedru pētnieki A. Bards un J. Sēderkvists, analizējot jauno elektroniskās sabiedrības struktūru, atzīst, ka diskusijas par tolerances veicināšanu sabiedrībā ir tikai un vienīgi veco, krīzē esošo demokrātisko struktūru neveiksmīgie mēģinājumi noturēt varu un ka vardarbība dažādi domājošu cilvēku starpā ir nenovēršama.
Taču gribas jautāt, vai mēs kā cilvēce neesam pietiekami gudri, pietiekami pieredzējuši, lai reliģiskās atšķirības nepadarītu par konfliktu avotiem. Oficiālās likumdošanas līmenī Latvijā šie jautājumi tiek detalizēti aprakstīti un paredzēts, ka reliģiskā piederība nevar būt diskriminācijas cēlonis, taču praktiski to izpilde ne vienmēr tiek nodrošināta. Un pašlaik man ir skaidrs, kāpēc tas tā ir, jo arī pati šaubos par tolerantas attieksmes lietderīgumu, ja apkārtējie ir neiecietīgi. Bet par spīti visiem loģiskajiem skaidrojumiem, ko piedāvā dažādi zinātnieki, un manai negatīvajai pieredzei uzskatu, ka ikvienam ir jābūt reliģiski tolerantam. Lai arī tolerance ir utopija, tomēr tiekšanās uz to varētu cilvēkus padarīt labākus un saticīgākus. Saprotu, ka tas ir grūti izdarāms, bet es taču varu censties un uz to mudināt arī citus, skaidrojot šādas attieksmes jēgu. Un ceru, ka man līdzīgi domājošie radīsies. Mani kolēģi ir nosaukuši mani par naivu ideālisti, taču atzīst, ka tādi cilvēki ir nepieciešami.
…