Salīdzinošās politikas struktūras elementi – institūciju salīdzinājums un tā problemātika

Katru dienu valstī notiek sabiedrības interešu cirkulācija no sabiedrības uz valsts pārstāvjiem un atpakaļ. Galu galā politika un interesi ir cieši saistīti viens ar otru. Valstij ir priekšrocība izvēlēties, kādas prasības būs īstenotas un kādas nē. Cilvēkam vienam pašam gandrīz nereāli ietekmēt valsts varu, lai tā īstenotu viņu intereses. Sabiedrības intereses tiek lobētās un īstenotās ar speciālo institūciju palīdzību, kuri saucās interešu grupas jeb NVO nevalstiskās organizācijas. Šo institūciju sistēma ir vislabāk attīstīta Pirmās pasaules valstīs, kur, galvenokārt, pastāv augsts labklājības līmenis un pastāv labi ekonomiskie apstākļi. Interešu grupas veiksmīgai darbībai ir arī svarīgi, lai valsts būtu demokrātiskā. Interešu grupas var kvalificēt pēc tā, kādas sabiedrības daļas intereses tiek lobē:
1.Patērējošās (kastes, ciltis, etniskās grupas);
2.Institucionālās (dažādās organizācijas);
3.Aizsargājošās (dabas aizsardzības, darba ņēmēju vai sieviešu tiesību aizsardzība);
4.Veicinošās (veicina parādības);
5.Asociētās interešu grupas (organizētās specifiskās grupas, kuras pārstāv tikai savu locekļu intereses);
6.Ģeogrāfiskās (aizsargā tikai dotas teritorijas iedzīvotāju intereses)
…