Sančo ir tas, kas mēs esam, dons Kihots ir tas, kas mēs varētu būt...

Toties neskatoties uz šiem tēliem ir arī cilvēki, kas dzīvo realitātē, bet nedaudz arī sapņo. Tieši šie sapņi palīdz viņiem sasniegt ilgi lolotos mērķus. Cilvēkam ir jādzīvo realitātē, kura diemžēl ir nežēlīga, bet sapņiem ir jābūt kā mierinājumam, kas ļauj iedomāties to, kas varbūt arī dzīvē nekad nenotiks. Sapņi ir kā otra pasaule, kuru mēs veidojam paši. Šeit nav noteicēju, nebūs arī ļauno spēku vai ienaidnieku, ja mēs to nevēlēsimies. Ir jāspēj savienot realitāte ar sapņiem, lai veidotu ideālu dzīvi, bet protams katram ir dota izvēle veidot savu pasauli tā, kā mēs to vēlamies. Katrs var būt Sančo, bet jebkurš arī var būt dons Kihots.…