Mitoloģiskais apraksts ir principāli monolingvistisks – šīs pasaules priekšmeti tiek aprakstīti caur tādu pašu pasauli, kas uzbūvēta tādā pašā veidā. Bet nemitoloģiskais apraksts noteikti ir polilingvistisks – norāde uz metavalodu ir svarīga tieši kā norāde uz citu valodu. Līdz ar to arī izpratne vienā gadījuma ir saistīta ar tulkošanu, bet otrā - ar atpazīšanu, identifikāciju. Patiesi, ja deskriptīvu tekstu gadījumā informācija vispār tiek noteikta caur tulkojumu, bet tulkojums – caur informāciju, tad mitoloģiskos tekstos runa ir par objektu transformāciju, un šo tekstu izpratne tātad ir saistīta ar šo transformācijas procesu izpratni.
Gadījumā, kad simbolisks teksts korelē ar kādu mitoloģisku tekstu, pēdējais figurē kā metateksts attiecībā pret pirmo, un simbols atbilst šī teksta konkrētam elementam. Taču gadījumā, kad simboliskais teksts korelē ar mītu kā žanru, tas ir, ar kādu nesadalītu mitoloģisku situāciju, pasaules mitoloģiskais modelis, funkcionāli transformējoties, figurē kā metavalodas lomu spēlējoša metasistēma; līdz ar to simbols tad korelē nevis ar metateksta elementu, bet gan ar metavalodas kategoriju.…