Filozofija ir zinātne par sabiedrības, domāšanas un dabas vispārējiem likumiem, tā ir mācība par esamības un izziņas vispārējiem principiem. Sengrieķu filozofija radās Mazāzijas joniešu pilsētās un grieķu kolonijās Dienviditālijā piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras. Sengrieķu filozofus vairs neapmierināja pasaules mītiskais skaidrojums. Bija daudz sengrieķu filozofu, kuru teicienus atceramies pat tagad un, kuru spriedumi un uzskati mainīja daudzu cilvēku domas. Filozofija Senajā Grieķijā nepārtraukti mainījās un attīstījās.
Bija daudz sengrieķu filozofu, kuru uzskati ir bijuši vērienīgi un kuru idejas ir aktuālas arī mūsdienās. Pitagors bija matemātiķis, filozofs, zinātnieks, ārsts, politiķis, priesteris, izgudrotājs, visplašāk pazīstams ar Pitagora teorēmu. Pitagora filozofijas pamats ir gluži vienkāršs: "Visus cilvēkus var iedalīt trijās grupās. Zemākā sastāv no tiem, kas nāk pirkt un pārdot. Nākamie ir tie, kas sacenšas. Taču visaugstākie ir tie, kas nāk skatīties. Cilvēkus attiecīgi var iedalīt tajos, kam svarīga manta, tajos, kam svarīgs gods, un tajos, kam svarīga gudrība.” Daudzi vēl joprojām piekrīt Pitagora teiktajam.