Mnuprāt galvenā pamatproblēma sociālo garantiju un sociālā taisnīguma radīšanā ir vienlīdzīgs sabiedriskā labuma un varas dalījums. Valstij ir jākalpo par pamatinstrumentu ar , kuru šos labumus pareizi sadalīt, tā nedrīkst būt par šķērsli, kas bieži vien izpaužās tieši tā, šo pelnīto labumu pieejamībai valsts iedzīvotājiem, jo tie ir šo labumu patiesie īpašnieki. Šeit arī atklājas šī pamatproblēma un tās tik vienkārši šietamais risinājums. Valstij un valdībai ir jāzina robežas un jāsaprot tās patiesā loma, tā nedrīkst paturēt tiesības, kuras tai pēc būtības pat nepieder, un kamēr vien šī sapratne nenonāks pie valdības īstenotājiem, tikmēr šis sociālais taisnīgums tā pamatā pat nespēs pildīt šī taisnīguma funkcijas un izpratni tā saknē, jo šinī jautājumā nedrīkst būt tie , kuri paņem visu vienmēr un tie kuri nekad nedabū neko, kaut gan ir pildījuši visas uzliktās funkcijas(sabiedrības augstāko un zemāko slāņu nevienlīdzības radīšana).…