Sokrats, Platons un Aristotelis tiek uzskatīti par pasaulē labākajiem filozofiem, kas dzīvodami 5.-4. gadsimtā pirms mūsu ēras izteica tādas filozofiskas atziņas, pēc kurām cilvēki dzīvoja, kurām ticēja, uz kurām paļāvās. Visu šo triju filozofu uzskati un domu graudi tiek pieņemti un uzklausīti arī mūsdienās. Iedomājoties, ka šie filozofi ir dzīvojuši un izteikuši savas domas vairāk nekā pirms 2000 gadiem, tas ir diezgan liels laika sprīdis, par kuru pasaule ļoti mainījās, mainījās gan tās tehnoloģija, gan cilvēku uzskati, bet dažas vērtības palika nemainīgas un tās ir šo filozofu domas, ne velti viņi tiek uzskatīti par pasaules labākajiem filozofiem.
Sokratu (470.-399.p.m.ē) nomocīja jautājums – kas ir dzīves gudrība? Viņš uzskatīja, ka ikviens cilvēks var atrast patiesību, ja tam palīdz. Viņš uzskatīja, ka dzīves labums ir laime. Laime nav mantā un slavā, bet tikumībā, cilvēka dvēseles labklājībā. Pēc viņa domām tikai tikumīgs cilvēks var būt patiesi laimīgs. „ Tikumība ir zināšana” Sokrats dzīvoja pēc savas dzīves gudrības , kas bija – zināt = gribēt = varēt =darīt! Sokrats ir zinājis cilvēku atziņu un vērtību relativitāti, zinājis, ka tas, kas vienā gadījumā ir labs otrā var būt ļauns, ka labums pārvēršas ļaunumā un ļaunums labumā. Starp labumu un ļaunumu nav nepārejama bezdibeņa. Sokrats uzskatīja, ka cilvēkam ir jāmāk sevi kritiski novērtēt un apzināties savu iespēju robežu, viņš nevarēja ciest uzpūtīgus un lielīgus, iedomīgus cilvēkus. Viens no daudzajiem Sokrata slavenajiem teicieniem ir ‘’ Es zinu, ka es nekā nezinu!’’
…
