Daudzu meiteņu ideāls droši vien ir Laimdota no Andreja Pumpura eposa “Lāčplēsis”, tomēr man labāk simpatizē Spīdala.
Spīdala - Aizkraukļa vienīgā meita - “rotājās gredzeniem, krellēm”, tiešām “jaunekle īsta skaistule”. Līdzīgi lauvai Spīdala ir kaut kas apburošs, bet tajā pašā brīdī “tai trūkst tāds mīlīgais jaukums”, kas tā vien vilina to paglaudīt. Tomēr pat Lāčplēsim Spīdala pirmajā redzēšanās brīdī iepatīkas: ”Skaistumu tādu tas nebija redzējs:
Spīdalas acis raudzījās droši,
Burvīgas liesmas spīdēja tanīs.
“Jaunavas gaita ir tik viegla, ka pat tās “dīvaini lunkanā daba jaunekli tīri mulsināt sāka”. Meiča izskatījās tik burvīga, tik skaista, tomēr tās skaistums slēpj daudz no tā, kas ir dziļi dvēselē iespiedies.
Spīdala ir ragana, tā ir saistījusies ar tumšajiem spēkiem, bet ne tikai kalpo tiem, bet arī pati vada savus ļaunos atriebības plānus.
Spīdalai patīk Lāčplēsis, bet mīlestība pārvēršas milzīgā naidā kopš tā laika, kad varonis atklāj meitenes neķītrās gaitas. Bet milzīgs kauns pārņem Spīdalu tad, kad tā ierauga Lāčplēsi nākošajā rītā pēc nakts Velna bedrē, nākot uz Aizkraukļa pili. “Spīdala pakaļ tiem noskatās, un acis tai zvēro nikni.””Jāj tu līdz austrumam,”saka tā,”gan atriebjot panākšu tevi! “Šī straujā pāreja no simpātijām uz naidu noved Spīdalu pat līdz neapzinātai, kur nu vēl apzinātai ļaunprātībai. Viņas patmīlība ir aizskarta, meitene tiešām ir iedzīta bezizejas situācijā. Spīdala ir nepārprotami aizvainota līdz sirds dziļumiem, tādēļ tā nolemj atriebties Lāčplēsim.
Spīdala nespēj cīnīties viena pret Lāčplēsi un varenajiem spēkiem - dieviem, tādēļ tā lūdz palīgā “svētuli” Kangaru. Kangars, protams, piekrīt sadarboties ar Spīdalu, jo Lāčplēsis ir arī viņa pretinieks. Kangaram rodas plāni pret dievu sargāto varoni, tos atliek tikai izpildīt.
Latvijā ierodas arī latviešu nākamie kungi - vācieši. Starp viņiem atrodas kāds, kuru sauc par Ditrihi. Ditrihs atrod Kangaru, kurš sola atbalstīt to visās lietās. Kangars ved Ditrihu istabā, kur atrodas arī Spīdala. “Drīz starp šiem trijiem iesāk valoda sekties
Tālāk un tālāk, kamēr ar kopīgu draudzību beidzas.”
Spīdalai nu ir atbalsts, uz kuru pilnībā var paļauties.
Tikmēr Lāčplēsis Burtnieku pilī, tur sastapis atkal Laimdotu un to cieši iemīlējis, bet “jaunā ragana laimību jauc un sēras pieved jaunajam pārim”.
No nogrimušās Burtnieku pils, kurā Lāčplēsis vēlas pārnakšņot, tā neatstājas ne brīdi. Pat kā ūdensčūska tā glūn pie loga ezera dibenā. Vēlāk, “pusnaktei nākot”, ragana Spīdala ar septiņiem moriem uzbrūk Lāčplēsim un draud nodurt ar dakšām. Tomēr Lāčplēsim pie rokas atrodas pašas Staburadzes dotais spogulītis, kas aizbaida visus mošķus, pat Spīdalu. Tikai par spīti visam tam Spīdala ar Kangaru neapstāj pildīt savus ļaunos nodomus pret varoni.
Spīdala ar Kangaru izdara krāpšanu: klusajā Veļu naktī viņi aiziet uz Burtnieku pili un Spīdala, pārvērzdamās par Laimdotas mātes garu, ievilina Laimdotu lamatās. Laimdota tiek kuģī ieslēgta, lai vēlāk (no rīta) to aizvestu uz Vāciju. Kangars toties pa to laiku “apstrādāja” Koknesi, lai arī tas brauktu uz Vāczemi.
…
