Starpkultūru komunikācija un sociālā identitāte. Urbanizācija, urbānās kultūras. Kultūru marginalizācijas process

Ja sievišķības prakses ir saistītas ar rūpēm un pienākumu, tad vīrišķās ar radošumu, neregularitāti un individuālu vēlmi. (Hanovs u.c. 2014, 166) Ēdiena gatavošana tiek nodota no paaudzes paaudzē, un ikvienam ir jāēd, tādēļ šis temats būs aktuāls vienmēr. Bieži vien ir dzirdēts teikums no mātes pusēm, kur ēst gatavot dzīve ir vienkārši piespiedusi, jo ir bērni, kurus ir pienākums pabarot, tādēļ no vīru puses būtiski ir labi pateiktie vārdi, cik garšīgs ir uztaisītais ēdiens, izsakot atzinības vārdus.
Ēdiena gatavošana sievietēm nāk par labu tādēļ, jo ir iespēja atteikties no citiem ikdienā pieejamiem pienākumiem, piemēram, lietas, kas ir saistītas ar mašīnu, sadzīvē – remonts, kur ir nepieciešama vīrieša palīdzība, ko sievietei izdarīt ir sarežģītāk. Bieži vien sievietes ēdiena gatavošanu arī uztver, kā nelielu atpūtu no saspringtas darba dienas, un uzskatot to kā patīkamu nodarbi. Savstarpējā komunikācija ir svarīga arī tieši šī iemesla dēļ, apspriest darba pienākumus, lai tas būtu līdzsvaroti rezultātam, atrodot savu pieeju. Novērtējums ceļ ikviena indivīda pašapziņu, kas ir noteicoša vērtība ne tikai katram individuāli, bet, lai tas ir jūtams, sniedzot to vienam otram un ģimeņu tradīcija pie galda ir neatņemama sastāvdaļa kā tikai stiprināt savas ģimenes saknes, veidojot savu ģimenes kultūru.
…