Krimināllikuma 9. pants paredz, ka nodarījums izdarīts ar netiešu nodomu tad, ja persona, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, ir paredzējusi nodarījuma sekas, bet kaut arī nav vēlējusies, tomēr apzināti pieļāvusi to iestāšanos. Netiešu nodomu raksturo:
1) personas apzināta darbība;
2) apziņa, ka veiktā darbība vai bezdarbība ir kaitīga;
3) nav tieši vēlējusies seku iestāšanos, tomēr neko nav darījusi, lai tās novērstu, respektīvi, apzināti pieļāvusi, ka šādas sekas var iestāties.
Nodoma noteikšana ir ne tikai svarīga praktiska nozīme noziedzīgu nodarījumu klasifikācijā, bet tā ir saistīta arī ar noziedzīga nodarījuma stadiju izvērtēšanu. Ja persona izdara noziegumu ar tiešu nodomu, viņš tam gatavojas. Sagatavošanas stadijā persona veic noteiktas darbības, lai sasniegtu noziedzīgo rezultātu, piemēram, iegādājas nepieciešamo aprīkojumu, izpēta vidi un rada citus labvēlīgus apstākļus noziedzīgā mērķa sasniegšanai.
Autorprāt, esejas saturam ir jābūt konkrētam, īsumā izklāstītam tā, lai varētu saprast to, ko vēlas autors izklāstīt savā darbā. Autorprāt bez nodoma un motīva nav iespējams noskaidrot vainu, tīša vai netīša nodarījuma vēlēšanās. Visi šie punkti ir cieši saistīti viens ar otru, viņus nevar apskatīt atsevišķi, bet viņi nepaskaidro viens otru, tikai papildina. Autorprāt šo tēmu var apskatīt ļoti plaši, jo noteikti daudzu zinātnieku izskaidrojumos var atrast atšķirības un kādas vēl joprojām neizskaidrotas problēmas. Autorprāt nav tādu likumu, kuros būtu viss skaidrs un bez kādām domstarpībām, noteikti var atrast kādas neskaidrības un negatīvo pusi. Šajā esejā tika aprakstīts ar ko atšķiras tīšs nodoms no netīša, kā rodas tīšs un netīšs nodoms. Subjektīvās puses noteikšana ir sarežģīts process, kas notiek apziņā, var būt izzināti tikai pastarpināti caur personas darbību un bezdarību. Šī eseja dod saprast autoram kas tas viss ir. …
