Mūsdienās, reklāma vairs nav nekas jauns, tā ir gan indivīdu, gan uzņēmumu ikdienas
sastāvdaļa. Lai konkrētāk izprastu reklāmas lomu un nepieciešamību pēc tās ir svarīgi izpētīt dažādus
zinātniskās literatūras avotus un apkopot tos, izvirzot reklāmas galvenos raksturojumus un iespējas.
Zinātniskajā literatūrā pastāv ļoti dažādu veidu reklāmas definīcijas saistībā ar to, ka reklāmu
ir iespējams pētīt no vairākiem aspektiem – komunikatīviem, funkcionāliem, kultūras u.c. Balstoties
uz Praudes V. Un Šalkovskas J. Zinātnisko monogrāfiju (1.sēj.), iespējams secināt, ka reklāmas
definīcijā galvenokārt tiek iekļautas sekojošas reklāmas īpašības – reklāma ir mārketinga
komunikācijas veids, tā tiek lietota, lai ietekmētu patērētāju rīcību, lēmuma pieņemšanu un tai ir
maksas forma.
1 Ārzemju autoru J. Craig Andrews un Terence A. Shimp grāmatā “Advertising,
Promotion, and other aspects of integrated marketing communications” reklāma tiek definēta kā
jebkurš apmaksāts bezpersoniskas komunikācijas veids, kas izpaužas idejās, preču vai pakalpojumu
komunikācijā, ko veic identificēts sponsors – reklāmdevējs un tā attiecas uz plašsaziņas līdzekļiem,
piemēram, televīzija, žurnāli, avīzes, reklāmas stendi u.c.…