Vācijas ekonomika pēc Otrā pasaules kara

Kara rezultātā tika nogalināti gandrīz 10 miljoni vācu karavīri un civiliedzīvotāji, tika zaudētas lielas teritorijas. Karš bija iznīcinājis gandrīz ceturto daļu rūpniecības ēku un ražošanas inventāru. Liela daļa iedzīvotāju cieta no bada. Finansiālā sistēma bija sagraut, kā rezultātā attīstījās melnais tirgus.Tika izveidota Vācijas Federatīvā Republika (VFR) un Vācijas Demokrātiskā Republika(VDR). Neoficiāli šīs valstis tika sauktas attiecīgi par Rietumvāciju un Austrumvāciju. Arī Berlīne tika sadalīta Rietumberlīnē un Austrumberlīnē. Austrumberlīne kļuva par Austrumvācijas galvaspilsētu, savukārt par Rietumvācijas galvaspilsētu tika izvēlēta Bonna.
Rietumvācijā, jeb VFR strauji uzlabojās ekonomiskais stāvoklis. Tur izveidojās Sociāla tirgus ekonomika. Tika atcelta cenu kontrole. No 1950. Gada valstī sākās ilgstoša ekonomiskā izaugsme. Tika celtas rūpnīcas un dzīvojamās ēkas. Prezidenta vara valstī bija ļoti ierobežota . Vara atradās Bundestāga rokās. Viens no galvenajiem iemesliem ekonomiskajai izaugsmei bija valūtas reforma. Valūtas reforma manāmi atviegloja ceļu uz tirgus ekonomiku. Ekonomiskajai attīstībai lielu atspērienu deva arī rietumvalstu atteikšanās no reperācijā. 1955. gadā Rietumvācija iestājās NATO. Rietumvācija bija viena no Eiropas Ekonomikas Kopienas dibinātājvalstīm. …