Beidzamie trīs gadi daudziem likuši saprast, ka izvirzīt dzīves mērķus, kaut ko diži plānot un, pats galvenais, to visu īstenot ir gandrīz neiespējami. Jo viss plūst un mainās neatkarīgi no mums. Vai šobrīd vispār ir jēga kaut ko plānot?
Gadumijā un dzimšanas dienās esam ieraduši izvirzīt nākamā gada mērķus, jo šie datumi ir kā cerība uz kaut ko jaunu, kā norāde, ka nu tikai cita dzīve sāksies. Taču patlaban pandēmija un Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukraiņa nodemonstrēja, ka stingri kaut ko plānot, kontrolēt un paveikt nav iespējams, tāpēc liela vērtība ir tādām mūsu spējām kā adaptēšanās un pielāgošanās.
Ja spēj pielāgoties un nevis turpināt savas dzīves vecās shēmas, bet likt vietā jaunas, tā ir veiksmes atslēga. Ja nespēj, tās ir lielas ciešanas un problēmas. …