„Visi zina, ka valoda ir domas materializācija, iemiesotāja, nesēja, starpnieks, saskarsmes nodrošinātāja. Bez valodas mēs nespējam saprast viens otru. Valoda pārraida domu otram cilvēkam. Valoda ir vidū - starp mums.” Valoda ir kā gaiss, tā virmo starp un ap mums, un bez tās mēs nespētu dzīvot=attīstīties. Bet valoda nav tikai vārdi,kas plūst mums pār lūpām, ko rakstam uz papīra, tā ir visas komunikācijas sakne, sākot ar neartikulētām skaņām un tālāk līdz pat ķermeņa valodai. Arī klusums izrunā savu domu.
Manuprāt, valoda ir veids kā mēs vēršamies pret pasauli – kā mēs sakām - viens skatiens spēj pateikt tik daudz un tā nav tikai personifikācija. Jebkas, ko mēs daram, kā izturamies, kāda ir mūsu attieksme un ik niecīgākā sīkuma uztvere, kaut ko saka, un, ja labi papūlas, ikviens var šo kodu uzlauzt. Galvenais, ka valoda ir kautkas tik vispārīgs un tajā pašā laikā multifunkcionāls. Mēs visi runājām vienā dabas valodā, bet katrs no mums to sadzird savādāk.
Saskarsmei ir arī milzīgs spēks. Iedomājieties vien, cik lielu ļaunumu reizēm var nodarīt nepareizi vai nevietā pateikts, netāds vārds vai kustība, ne velti saka, ka skatiens var nogalināt. Cilvēki tikai 21. gadsimtā sāk apzināties, ka tev ir jāatbild par to, ko parāda un pasaka citiem tavs ķermenis.…
