Šajā esejā mēģināšu īsi apskatīt vienu no lielākajām mūsdienu Latvijas politiskajām un ekonomiskajām problēmām vienlaikus, proti, t.s. “valsts nozagšanu”, kas principā ir organizētā noziedzībā valstiskā līmenī un sevī ietver korupciju, ēnu ekonomiku un kontrabandu. Īpaši vēlētos izcelt korupciju, kas pēc savas būtības nozīmē tirdzniecību par ietekmi valsts pārvaldes struktūrās un kļūst par noziegumu, ja šo korumpantu darbības rezultātā valsts un tās iedzīvotāji tiek aplaupīti. Nav noslēpums, ka Latvija ir valsts ar augstu varas sagrābšanas līmeni un vidēju administratīvās korupcijas līmeni (Pasaules Bankas pētījums). Rodas jautājums kāpēc, uz ko es tagad mēģināšu atbildēt.
Kā pirmo iemeslu varētu minēt privatizāciju un tās (diemžēl) negatīvās sekas. Fakti rāda nožēlojamu situāciju- no valsts īpašumiem, kas sākotnēji tika novērtēti uz 3 miljardiem latu, tika iegūti vien 300 miljoni. Protams, privatizācijas mērķis jau nav vien iegūt vienreizēju naudu, bet gan iegūt patstāvīgu nodokļu maksātāju, kas nodrošina darbavietas daudziem cilvēkiem (kas tad arī automātiski kļūst par patstāvīgiem nodokļu maksātājiem), tādejādi nodrošinot stabilas patērētājsabiedrības izveidošanos ar izteiktu vidusslāni, kas lielā mērā ir demokrātijas balsts.…