Verbāli loģiskā atmiņa bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem

Ja atmiņas traucējumi nav pārāk lieli, tad tas parasti neietekmē darba spējas, ikdienišķu lietu darīšanu. Bērni, kuriem zināšanu apgūšana sagādā minimālas grūtības, joprojām var produktīvi strādāt un patstāvīgi dzīvot.
Lai verbāli loģiskās atmiņas jau ieguldītais darbs netiktu palaists „vējā”, ir jāstrādā katru dienu, to trenējot- atkārtojot informāciju atkal un atkal.
Uztveres process bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem ir pasīvāks, mazāk mērķtiecīgs (kā uztveres kapacitāte), ir daudz mazāka un nav tik plaša kā tas ir bērniem bez GAT. Viņiem ir ne vien vizuālās uztveres traucējumi (var nepamanīt svarīgas detaļas, neatpazīst), bet arī audiālās uztveres traucējumi. Tādējādi, arī mutiski sniedzot informāciju, aprakstam jābūt īsam un konkrētam. Arī pēc cītīgas un ilgstošas informācijas sniegšanas verbālā formātā, vēlāk bērns šo informāciju var sniegt izkropļotu, daļēji mainītu vai ar nepilnībām.
Lai darbs ar bērnu, kuram ir GAT, būtu produktīvs, ir jārunā lēnām, skaidri un skaļi, dodot iespēju un laiku atbildēt, jābūt pacietīgam. Jālieto valoda, kas ir vairāk tieša, konkrēta nekā abstrakta. Šādi bērni var neizprast izteiktos jokus, pārāk garus teikumus. Šāda situācija var beigties ar stresu un izbīli, kam seko neadekvāta rīcība.
…