Viduslaiku valsts

Baznīcā tāpat, kā laicīgajā varā vadoņa tronis, šajā gadījumā pāvesta, tika mantots, to mantoja kāds no kardināliem, kuru ievēlēja no sava vidus, tādēļ bija liela cīņa par ietekmi starp kardināliem, lai pēc pāvesta nāves viņi varētu kļūt par pāvestu.
Kopumā es vērtēju viduslaikus, kā soli atpakaļ no tā, ko bija sasniegusi Romas Impērija. Varbūt tas arī bija vajadzīgs, jo Romā valdīja bezatbildība par nākotni, kas viduslaikos tika izskausta. Viduslaiki ir kā krīze, caur kuru izejot sabiedrība kļūst stiprāka un gudrāka, un spēj pieņemt labākus lēmumus, kā iepriekš, mācoties no savu priekšgājēju kļūdām.
…