Vidzemes brāļu draudzes kultūrvēsturiskā nozīme

Brāļu draudze – šādu vārdu salikumu, pirmo reizi dzirdēju kaut kad ļoti, ļoti sen no vecmāmiņas, bet nepievērsu tam nekādu nozīmi, jo tad man bija pavisam citas intereses. Vēlāk, jau mācoties skolā Latvijas vēsturi, tika skārta šī tēma, bet ļoti vispārīgi.
Tā kā mana dzimtā puse ir Vidzeme un tika piedāvāts B – daļas kurss, kas skāra tieši šo reģionu, nolēmu to apmeklēt, lai uzzinātu kaut ko vairāk pār brāļu draudzēm minētajā novadā un iespējams arī par saviem senčiem. Piedāvātais B – daļas kurss „Brāļu draudzes Vidzemē” nelika man vilties. Uzzināju, ka visos Vidzemes reģionos, kur dzīvoja mani priekšteči, ir bijušas brāļu draudzes t. i. Birkavas distriktā - Smiltenē un Lindheimas distriktā – Gaujienā. Iepazīstoties ar saiešanas namu nosaukumiem Birkavas distriktā, apstājos pie vārda „Ķempes”, jo tā sauca manas vecvecmātes dzimtās mājas, kuras viņai piederēja līdz 1949. gada 25. martam. Tādēļ iespējams, ka mani senči ir bijuši brāļu draudzes locekļi un varbūt pat vadītāji.
Brāļu draudzes pārstāvji no Hernhūtes misiju Latvijā sāka piemērotā laikā t. i. pēc Lielā ziemeļu kara 1729. gadā. Minētajā laika periodā bija liels mācītāju trūkums Vidzemē. Daudzas baznīcas bija sagrautas kara laikā un zemnieki bija palikuši bez garīgās virsvadības un atgriezušies pie pagānisma un elkdievības. Par militāro operāciju un mēra epidēmijas upuriem bija kļuvuši 67 Vidzemes draudžu gani. Rīgā šīs divas cilvēku dzīvību nežēlojošās ligas bija pārdzīvojis tikai viens mācītājs – Kristiāns Lauterbahs.…