Secinājumi
Zemnieku saimniecību liktenis zināmā mērā jau skaitās izšķirts. Taču zinot Latvijas politiskas mainību un dīvainības, drošas pārliecības par to nav, kaut vai ņemot par piemēru teritoriālo reformu, kas ik gadu tiek uzsākta un mainīta. Respektīvi, nav neiespējams, ka 2008.gadā var notikt neparedzamas izmaiņas un paredzētā saimniecību likvidācija var tikt atlikta vai atcelta vispār.
Jebkurā gadījumā visneapskaužamākajā situācijā ir zemnieki, kuri nevar paļauties uz iepriekš minēto. Tomēr, lai jau tagad pārreģistrētu saimnieciskās darbību formu no zemnieku saimniecības un citu, traucē pavisam vienkāršs un sens šķērslis – naudas trūkums. Jo tie saimniek, kuri jau sen ir sapratuši situācija iespējamo neatgriezeniskumu un kuriem bija brīvi līdzekļi pārreģistrācijai, ir jau to veikuši.
Taču, vēl aizvien man neliekas pašsaprotami, ka jau tā vāji atbalstītajiem zemniekiem par saviem līdzekļiem ir jālabo politiķu tuvredzība un politiskās vēlmes. Uzskatu, ka valdībai ir jāparedz līdzekļi to zemnieku saimniecību pārreģistrācijai, kas reāli nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu. Jo nevar aizmirst jau referātā minēto, ka ne visas saimniecības nodarbojas ar lauksaimniecību.
Apgalvojums, ka nav iespējams pārbaudīt visas zemnieku saimniecības, lai pārbaudītu to darbības veidus, neiztur kritiku, jo uzskatu, ka beidzot ir jālikvidē bardaks Valsts ieņēmumu dienestā, kurā pārbaudes tiek veiktas tikai pēc viņiem pašiem zināmiem kritērijiem.
Turklāt Valsts ieņēmumu dienesta veiktās pārbaudes visās zemnieku saimniecībās ļautu atrisināt vēl vairākus uzdevumus un problēmas, jo ļautu konstatēt:
1) saimniecības, kas faktiski vairs nedarbojas un nepieciešams likvidēt;
2) saimniecības, kas nodarbojas ar pavisam citiem darbības veidiem, kas nav deklarēti;
3) saimniecības, kas iesaistītas darījumu ķēdēs nolūkā izvairīties no nodokļu nomaksas vai pievienotās vērtības nodokļa pārmaksas atmaksas izkrāpšanas;
4) saimniecības, kurās nelegāli tiek nodarbināti darbinieki, jeb tā saucamās „aplokšņu algas”;
Proti, situācijas, par zemnieku saimniecību nākotni, ātrāku atrisinājumu var panākt visvienkāršākajā veidā – liekot strādāt valsts institūcijām un iestādēm, nevis kārtējo reizi paļaujoties uz zemniekiem un „kaut ko”.
…
