Ziņu sižeta analīze

Otrkārt, sižets veidots ar interviju palīdzībām, kurās runā tematā iesaistošie cilvēki (Latvijas Bankas padomes loceklis, Ministru prezidents, Latvijas Izlgītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja). Būtiski pieminēt, ka ziņu sižetā pats žurnālists ne brīdi nav redzams.
Ziņu nobeigums tiek veidots ar žurnālista pieņēmumu, ka neatkarīgi no tā, ka ir dažādas nepilnības budžeta plānojumā, tomēr ir cerība, ka tas vēl tiks mainīts. Tas beidzas ar vārdiem, ka nākamā gada valsts budžeta projekts tiks iesniegts pirmdien 14. oktobrī Saeimā, kas tad arī teiks gala vārdu.
No iepriekš minētā var izsecināt, ka ziņu sižets veidots ar problēmas apskatīšanu no dažādu tematā iesaistīto cilvēku viedokļu pusēm, jo tēma skar ļoti atšķirīgas grupas un ir šis saucamais “ne visi ir apmierinaāti” princips, kas nobeidzas ar sava veida solījumu, ka viss vēl var būt labi un, iespējams, problēma tiks atrisināta. Ziņu sižetā izmantotā daudzveidība gan kadru izmantojumā, gan dažādu cilvēku viedokļu piedāvājumā rada dažādas domas, arī pretrunas, skaidrojumus, kas liek skatītājam pašam domāt un interpretēt visu pa savam, kā uztvert konkrēto viedokli, arī cilvēku un kurā “pusē” nostāties tieši šīs tēmas kontekstā.
…