TIESĪBU AVOTI KRIEVIJAS IMPĒRIJĀ 1905. – 1907.GADĀ
1. 1905.gada 30.oktobra Manifests (Krievijas impērijas ministru padomes priekšsēdētājs Vitte gribēja, lai tā būtu necila lapele (formāls paziņojums), tomēr Nikolajs II pastāvēja uz nosaukumu Manifests, tādējādi gribēdams parādīt savu labo gribu). Manifestā tautai tika apsolītas tiesības un brīvības (t.sk. sapulču, vārda brīvība), bet kā likumdevējs orgāns tika izveidota valsts dome. 30.oktobra Manifests nedeva vēlamo rezultātu, jo tā izdošana bija nokavēta – tādējādi imperators parādīja savu nespēku: sākās masveida sacelšanās Kijevā, Odesā. Arī Rīgā LSDSP aicināja boikotēt Manifestu un neticēt tajā apsolītajām tiesībām. Turpmākajos divos mēnešos revolūcija sasniedz savu kulmināciju. Pēc 30.oktobra vēstījuma latviešu strādnieku partija sāk darboties pilnīgi atklāti. Par galvenajiem mērķiem kļūst cara patvaldības gāšana, Satversmes sapulces vēlēšanas, republikas nodibināšana cara valsts vietā.
2. Likums par izmaiņām Valsts Domes Vēlēšanās 1905.gada 24.decembrī (izmainīja 1905.gada 19.augusta nolikumu par valsts domes vēlēšanām) – tika piešķirtas vēlētāju tiesību fabriku un rūpnīcu strādniekiem. Tiek noteikts pilnvarnieku (vēlētāju izvēlēto) skaits, piemēram, no Vidzemes guberņā (un Rīgā) 5 pilnvarnieki. Tiek noteikts, ka strādnieki no sava vidus ievēl pilnvarniekus pēc sekojoša principa: uzņēmumos ar vīriešu kārtas pārstāvjiem no 50 – 1000 tiek izvirzīts 1 pilnvarnieks, ja ir vairāk kā 1000 strādājošo – pa 1 pārstāvim no katra 1000.
3. Vidzemes guberņā iecelts Ģenerālgubernators un 1905.gada decembrī izsludināts kara stāvoklis. Sākas bruņotas sacelšanās Tukumā, Skrīveros. Rīgā, Liepāja, Ventspilī sākās Ģenerālstreiks. 25.decembrī Valkā ieradās no Krievijas soda ekspedīcija, kas uzsāka pretošanās apspiešanas pasākumus – aresti, apšaušana, miesas sodi izpildīties publiski. Kara stāvoklis Baltijas guberņās darbojās līdz pat 1908.gadam. Tiesību avotu, tāpat kā pašu tiesību šajā periodā Baltijas guberņās nebija – tie nedarbojās.
4. 1906.gada 6.maijā tiek izdots Valsts Pamatlikumu krājums, kurā tiek nostiprinātas Krievijas imperatora (kā monarha) tiesības un samazinātas Krievijas domes pilnvaras. “Viskrievijas imperatoram ir visaugstākā patvaldnieka vara”. Tiek noteikta visu likumu pieņemšanā imperatora prerogatīva pār Valsts domes lēmumiem, kā arī liela daļa likumu tiek noņemta no Valsts domes kompetences. Neliels izvilkums no pamatlikuma krājuma: 1) valdnieka persona ir neaizskarama un svēta; 2) imperators veic likumdošanas varu vienībā ar Valsts Padomi (Valsts padomes institūts tika izveidots 1810.gada 14.janvārī ar Manifestu „Valsts Padomes izveidošana” – Valsts Padomes priekšgalā bija pats imperators) un Valsts Domi; 3) imperatoram ir prioritāte likumdošanā; 4) imperators ir valsts augstākais ārējo sakaru vadītājs; 5) imperators izsludina karu un slēdz mieru; 6) imperators izsludina kara vai ārkārtēju stāvokli; 7) tiesu varu lemj imperatora ar likumu ieceltas tiesas – tiesas spriedumi tiek pasludināti imperatora vārdā; 8) Valsts Dome un Valsts Padome tiek sasaukta pēc imperatora ukaza; 9) Valsts Padomei un Valsts Domei ir vienādas likumdošanas tiesības.
…
