Industriālā revolūcija – 19.gs. pāreja no roku darba uz mašinizētu darbību.
Pārvērtību sākums un visa pamats bija tvaikmašina, ko darbināja ar oglēm. Ar mašīnām ražoja mašīnas.
Attīstījās metalurģija, ieviesa velmēšanu, muskuļu spēku nomainīja fabrikas, pastāvēja darba dalīšana un specializācija. Mainījās priekšstats par atālumu, tvaikoņi – regulāra kuģu satiksme. 1825. gadā I dzelzceļa līnija Anglija.
Sabiedrības modernizācija
Straujā pilsētu izaugsme–urbanizācija: iedzīvotāju dabiskā skaita pieaugums, Eiropas laukos strauji nostiprinājās kapitāliskās attiecības, zeme kļuva par apgrozības līdzekli, lauksaimniecība kļuva par biznesu, izzuda senās kopienas paliekas, zemnieki kļuva par algotiem laukstrādniekiem, uzlabojoties satiksmei un sakariem, laucinieki zināja kas notiek citur. Rietumeiropā pilsētu augšana visstraujāk, taču teritoriālā izaugsme niecīga: mitinājās lielā šaurībā, nebija kanalizācijas, tīra ūdens, bedres tualešu vietā, izplatījās dizentērijas, epidēmijas, indīgs rūpnīcu gaiss, pieauga ražošanas traumu skaits, preču pārprodukcija un zema pirktspēja.
Vidusslānis- ierēdņi, skolotāji, ārsti piekopa enerģisku dzīvesveidu, izglītībai pievērsa uzmanību. Bija izveidojusies sava uzvedības kultūra, ģērbšanās stils, rituāli; „mājas kults”- mājoklim tika pievērsta liela uzmanība, katras ģimenes lepnums; pārņema aristokrātijas tradīcijas.
Par veselības stiprinašanas paņemieniem uzskatīja: sauļošanos, peldēsanos, pastaigas, būvēja sanitorijas, tūrisms viesnivu būve. Ziemassvetku sagaidīšana pie eglīte, sievietes nedrīksteja izrādīt savu gudrību.…
