Skots G. Brooks gleznu “Adam & Eve” pabeidza 2006. gadā. Šis darbs (5.att.) nebija nepamanāms, kad meklēju Ādama un Ievas gleznas internetā. Šī glezna ir ar savu humora devu kā karikatūra. Tā nelīdzinās nevienai no iepriekš redzētajām. Mūsdienās, kad ir zināmi visi perfekta auguma un perfektu vaibstu attēlošanas noslēpumi, mākslinieks izvēlas Ādamu un Ievu attēlot nevis skaistus, bet interesantus. Ādams šeit ir attēlots kā melnādains vīrietis ar labu miesasbūvi, atbrīvotu stāju, gariem matiem, kā īsts džungļu karalis. Un kāpec gan Ādams nevarētu būt melnādains vīrietis? Mūsdienās pat dzirdamas diskusijas par to, ka Jēzusu vai pats Dievs ir melnādains. Savukārt Ieva blakus Ādamam izskatās samulsusi par savu kailumu, pavisam vienkārša ar visām auguma nepilnībām. Ieva ir klasiski bāla, tomer viņas vaibsti ir cieti un saguruši, mati ir blondi, cirtaini, tomēr plāni. Abu cilvēku sejas ir kroplīgas, precīzāk acis ir ļoti tālu viena no otras, atgādinot kādas smagas sejas infekcijas izslimojušus cilvekus, tomēr mākslinieka doma nav, ka šie būtu kaut kadi slimnieki, bet gan tieši tādi izskatās viņa iztēles pasaules cilvēki. Ēdenes dārzs ir skaists, zaļš, ziedošs, pilns ar dzīvību, maziem zaķīšiem un pasakainiem kalniem un ielejām fonā. Gleznā ir lietotas spilgtas, priecīgas krāsas. Ļaunais tēls šeit ir attēlots kā necila lieluma čūska, kas apvijusies ap smalku koka zariņu. Aizliegtais auglis ir ābols, kurš ir dzīvīgi sarkans, nobriedis un karājas trauslā zariņā, no kura tas pats tūlīt tūlīt varētu nokrist, tas ir patiešām kārdinoši. Šajā gleznā šķiet, ka Ādams ir pārāks par Ievu. Mākslinieks nav attēlojis tieši to momentu, kad Ieva sniedzas pēc ābola, tomēr būtu interesanti redzēt gan Ievas izteiksmi, gan Ādama attieksmi pret to. Es domāju, ka ir ļoti maz cilveku, kuri iztēlojas Ādamu un Ievu tieši šādus.…