Ierēdņa tiesības un pienākumi.
Valsts rada ierobežojumus, lai darbinieks pilnībā varētu nodoties tikai valsts darbam. Šie ierobežojumi ir saistīti ar ierēdņu komercdarbību, amatu apvienošanu, papildu ienākumu gūšanu, šos ierobežojumus nosaka Korupcijas novēršanas likums.
Ierēdņa pienākumi izpaužas solījumā, ko dod pretendents, kas pirmo reizi iecelts ierēdņa amatā. Solījumā ierēdnis apsolās būt godīgs, taisnīgs, uzticīgs un sava amata pienākumus pildīt saskaņā ar LR Satversmi, likumiem un starptautiskajiem līgumiem.
Ierēdņa amata pienākumi izriet no attiecīgiem likumiem, valdības noteikumiem, instrukcijām un iestāžu iekšējiem noteikumiem. Ierēdņa amata pienēkumi ir apkopoti Valsts civildienesta likuma 4. un 5. nodaļās, un tie ir- ievērot Satversmi, Latvijai saistošas starptautisko tiesību normas, likumus un citus normatīvos aktus, neatkarīgi no savas politiskās pārliecības būt lojālam likumīgai valdībai, pildīt savus pienākumus, atbildēt par savu darbību normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā un ievērotvMinistru kabineta noteiktos ierēdņu uzvedības principus.
Ierēdnim ir liegts amata izpildes laikā un ārpus tā, ar savu rīcību diskreditēt sevi, iestādi un valsti. Lai gan šī noteikuma puse, lai gan nedaudz, bet iejaucas ierēdņa privātajā dzīvē, liekot nediskreditēt sevi, kas ir neapšaubāma cilvēka tiesības pārkāpšana.
Ierēdnim ir tiesības regulāri papildināt zināšanas un pilnveidot profesionālās iemaņas un prasmes, kas nepieciešamas amata pienākumu pildīšanai, ne mazāk kā 45 dienas gadā, šai sakarā ir izveidota Valsts administrācijas skola. Manuprāt, tas ir ļoti svarīgs un vērtīgs princips, jo ierēdnis ir spiests celt savu kvalifikāciju, regulāri
papildināt savas zināšanas, tādējādi valsts cenšas nodrošināt mūs ar patiešām profesionāliem ierēdņiem mūsu valsts dienestos. Vai tas tā ir, tas jau ir katra paša individuālais vērtējums.
Runājot par valsts ierēdņa tiesībām, pirmkārt ir minētas tiesības uz patstāvīgu civildienestu, kas nodrošina stabilitāti un iespējamu karjeras prognozējamību.
Ierēdnim ir tiesības veikt valsts pārvaldes funkcijas amatam noteiktās kompetences ietvaros, viņš var pieprasīt no jebkuras fiziskas vai juridiskas personas informāciju, kas ir nepieciešama viņa amata pildīšanai, protams tikai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos. Amata pienākumu izpildei ir jānotiek piemērotos apstākļos, tas ir jānodrošina attiecīgajai iestādei.
Valsts dienesta ierēdņiem ir tiesības pieteikties uz vakantajiem augstākas kvalifikācijas kategorijas ierēdņu amatiem. 4
Tāpat arī ierēdnim ir tiesības mācīties un studēt, savukārt iestādes uzdevums ir segt pusi gada mācību maksas.
Ierēdnim ir tiesības saņemt mēnešalgu, kā arī pabalstus, prēmijas un piemaksas. Mēnešalgu nosaka iestādes vadītājs atbilstoši ierēdņa amata kvalifikācijas pakāpei, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā.
Ierēdnis ir tiesīgs saņemt arī vienreizēju pabalstu mēnešalgas apmērā, ja viņš cietis smagā nelaimes gadījumā. Vienreizēju pabalstu saņem arī tad, ja ierēdnim ir radīti veselības kaitējumi pildot darba pienākumus, tikai šoreiz šī pabalsta apmēru nosaka jau Ministru kabinets, protams, ņemot vērā Veselības un darbaspēju ekspertīzes ārstu komisijas slēdzienu.
…
