Administratīvās tiesības

1. Administratīvo tiesību avoti. Publisko un privāto tiesību nošķiršana

1.1 Administratīvo tiesību avoti

Par administratīvo tiesību avotiem sauc kompetentas valsts iestādes aktus, kuros ietvertas administratīvo tiesību normas. Tiesību aktos valsts iestādes „ietērpj” gribas izpausmes, gribas izpausmes gūst oficiālu noformējumu. Var izpaust dažādos tiesību aktos:
- Satversmē – tur ir pārsvarā konstitucionālo tiešibu normas, bet ir arī tiesību normas, kas ir attiecināmas uz administratīvajām tiesībām (piemēram, par MK darbību).
- likumos iekļautas galvenās administarīvo tiesību normas. Tās regulē valsts pārvaldes iestāžu darbību un visu tiesību subjektu attiecības ar valsts pārvaldes iestādēm.
- valsts pārvaldes aktos, MK aktos - gandrīz visas šīs normas ir attiecināmas uz administratīvajām tiesībām.
- vietējo pašpārvalžu izdotajos aktos.

1.2 Publisko un privāto tiesību nošķiršana

No J.Briedes raksta
Tiesību dalījums pamatojas uz ideju, ka cilvēks uzstājas tiesiskā dzīvē nevien kā privātpersona, kā atsevišķs indivīds ar savām atsevišķām prasībām un interesēm, bet arī kā sabiedrības loceklis. Iedalījumam ir būtiska nozīme, jo abi tiesību atzari balstās uz dažādiem principiem. Tiek atzītas tādas sabiedriskās dzīves jomas, kurās valsts iejaukšanās ir aizliegta vai ierobežota ar likumu. Šajās jomās valsts drīkst iejaukties tikai tiktāl, cik tas ir noteikts ar likumu un nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu valsts drošību, sabiedrisko kārtību vai citu personu tiesības vai brīvības.…