-
Romiešu tiesības
Nr. | Название главы | Стр. |
1. | Romiešu tiesību kursa priekšmets un metodes | 2 |
1.1. | Romiešu tiesību kursa vieta citu zinātņu sistēmā | 2 |
1.2. | Romiešu tiesību kursa uzdevumi un sistēma | 2 |
1.3. | Romiešu tiesību kursa apguves metodes | 2 |
2. | ROMAS VALSTS IZVEIDOŠANĀS UN ATTĪSTĪBA | 3 |
2.1. | Ievads Romas vēsturē, mūsdienās saglabājušos vēstures liecību raksturojums | 3 |
2.2. | Ķēniņa periods. 753.g. – 509.g. p. m. ē. | 4 |
2.3. | Republikas periods. 509.g. – 27. g. p.m. ē. | 5 |
2.4. | Princepa periods. 27.g. p.m. ē. – 284.g. m. ē. | 7 |
2.5. | Impērijas periods. 284. – 476.g. m. ē. | 8 |
3. | ROMIEŠU CIVILTIESĪBU AVOTI | 9 |
3.1. | Romiešu civiltiesību izveidošanās un attīstības posmi | 9 |
3.2. | Tiesvedība senajā Romā | 13 |
3.3. | Kriminālprocess un krimināltiesības Senajā Romā | 14 |
4. | Personas tiesības | 16 |
4.1. | Personas jēdziens romiešu tiesībās | 16 |
4.2. | Fiziskās personas | 16 |
4.3. | Juridiskās personas | 18 |
4.4. | Vergu tiesiskais stāvoklis | 18 |
5. | Ģimenes, laulības un tēva varas tiesības | 19 |
5.1. | Ģimenes tiesības | 19 |
5.2. | Laulības tiesības | 21 |
5.3. | Tēva varas tiesības | 22 |
5.4. | Aizbildnība un aizgādnība | 23 |
6. | Mantošanas tiesības | 25 |
6.1. | Mantošanas jēdziens | 25 |
6. 2. | Testamentārā mantošana | 26 |
6.3. | Likumiskā mantošana | 27 |
6.4. | Tuvie radinieki un viņu obligātā daļa | 28 |
6.5. | Legāts un nomirēja lūgums | 29 |
7. | Lietu tiesības | 30 |
7.1. | Lietu tiesību jēdziens | 30 |
7.2. | Lietu jēdziens un klasifikācija | 30 |
7.3. | Turējums un valdījums | 32 |
7.4. | Īpašuma jēdziens. Kopīpašums | 32 |
7.5. | Tiesības uz cita lietu | 34 |
7.6. | Atsevišķi lietu tiesību veidi | 35 |
8. | Saistību tiesības | 37 |
8.1. | Saistību jēdziens un veidi | 37 |
8.2. | Cesija un delegācija | 38 |
8.3. | Saistību izcelšanās veidi | 38 |
8.4. | Saistības izpilde un izbeigšanās | 39 |
8.5. | Saistību neizpildīšanas sekas | 41 |
9. | Līguma jēdziens un veidi | 41 |
9.1. | Līguma jēdziens | 41 |
9.2. | Līguma sastāvdaļas | 42 |
9.3. | Atsevišķi līgumu veidi | 43 |
10. | Delikts kā saistību rašanās pamats | 45 |
10.1. | Delikta raksturojums | 45 |
10.2. | Deliktu veidi | 46 |
10.2. Deliktu veidi.
Romiešu tiesībās bija vairāki deliktu veidi:
- prettiesiska darbība – iniurua – tie ir visāda veida tiesību pārkāpumi, kas nodarījuši citai personai mantisku zaudējumu vai miesas bojājumu. Gan mantiskie, gan personiskie aizskārumi bija
atlīdzināmi naudā likumā vai ar tiesas spriedumu noteiktā apmērā, parasti šis zaudējuma apmērs bija 25 assi.
- zādzība – furtum – ietver sevī visa veida piesavināšanos un izšķērdēšanu, kā arī mantas sagrābšanu. „Furtum est contrectatio rei fraudulosa lucri faciendi gratia vel ipsius rei vel etilam usus
eius possessionisve” – „Zādzība ir viltīga lietas piesavināšanās mantkārīgā nolūkā, kad piesavina vai nu pašu lietu, vai tās lietojumu vai valdījumu”. Paulus Dig. 47, 2. Vēsturiski pazīstami vairāki zādzību
veidi, kuros soda elements izpaudās dažādi: ja zagli noķer nozieguma brīdī – jāmaksā četrkārtīga lietas vērtība; ja zagli notver pēc nozieguma izdarīšanas – jāmaksā divkārtēja lietas vērtība; ja zagli noķer pēc nozieguma, iesaistot valsts spēkus – jāmaksā trīskārtēja lietas vērtība.
- lietas tīšs bojājums – prettiesiska citai personai piederošas mantas bojāšana vai iznīcināšana.
Kaitējuma izdarītājam jāatbild pēc pilnas intereses prasījuma, ieskaitot pat visvieglākās vainas pakāpi.
Īpašs delikta veids bija nepamatota iedzīvošanās – likumā atļautas, bet konkrētajā gadījumā nepamatotas darbības rezultātā citai personai radīts kaitējums.
Piemēram, likums atļauj veikt parāda piedziņu – līdz ar to tā ir likumā atļauta darbība, bet konkrētajā gadījumā ir ticis piedzīts neesošs (jau samaksāts) parāds, līdz ar to darbība un tās rezultātā gūtā
iedzīvošanās bija nepamatota un uzskatāma par deliktu.
„It kā delikta” saistība rodas gadījumos, kad kaitējuma nodarītājs nav tieši izdarījis prettiesisku,
neatļautu darbību ar mantiska zaudējuma sekām, bet zaudējums tomēr ir radies un pastāv kāda zināma sakarība starp zaudējumu un personu.
Izplatītākais „it kā deliktu” jeb kvazideliktu veids ir atbildība par zaudējumu, ko kāda īpašnieka vergi vai lopi nodarījuši citai personai. Šajā gadījumā līdzīgi kā saistībā no delikta īpašniekam vajadzēja nest atbildību par kaitējumu, ko nebija nodarījis viņš pats, bet gan viņam piederošs lops vai
vergs, jo ne lops, ne vergs nav civiltiesisko attiecību subjekts un patstāvīgi uzņemties civiltiesisko atbildību nevar. Īpašniekam vajadzēja atlīdzināt cietušajam zaudējumus, bet viņš varēja no mantiskās
atbildības atbrīvoties, atdodot cietušajam vainīgo vergu vai lopu.
Apgūstamie termini:
- neatļauta darbība, pārkāpums- delictus- правонарушение
- zādzība- furtum- кража
- tīšs kaitējums- dolus- умышленный вред
- vaina- culpa- вина
- gadījums-casus-случай,казус
- nepārvarama vara-vis maior-непреодолимые обстоятельства
…
Augstskolas mācību kurss „Romiešu tiesības”
- Romiešu tiesības
- Romiešu tiesības
- Romiešu tiesības
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Romiešu tiesības
Конспект для университета3
Оцененный! -
Romiešu tiesības
Конспект для университета33
-
Romiešu tiesības
Конспект для университета1
Оцененный! -
Romiešu tiesības - ģimenes tiesības
Конспект для университета4
-
Romiešu tiesības - saistību tiesības
Конспект для университета4