1.Administraffvūs tiesības (A T) patstāvīga publisko tiesību nozare.
AT kā publiskās tiesības ir Latvijas tiesību sistēmas viena nozare, kura iekļauj sevī tiesību normu kopumu, kas regulē īpašu sabiedrisko attiecību grupu. AT normu īpatnība ir tā, ka tās rodas, attīstās un izbeidzas valsts pārvaldes sfērā. AT ir publisko tiesību nozare, kas apvieno lō tiesību normu grupu, kura ir domāta, lai regulētu tās sabiedriskās attiecības, kas rodas sakarā ar izpildvaras praktisku realizāciju. AT kā publisko tiesību nozarei ir divas lomas:
AT ir akadēmiskā disciplīna;
AT kā publisko tiesību nozare ir zinātniska disciplīna.
Abas šīs disciplīnas atrodas savstarpējā mijiedarbībā. Publisko tiesību zinātne veido publisko tiesību teorētiskos aspektus, kas palīdz izprast publisko tiesību būtību. AT kā akadēmiska disciplīna palīdz studentiem praktiskā darbā. Mācību kurss un prakse noder par pētījumu bāzi tālākai publisko tiesību attīstībai.
AT ir tiesību normu kopums, kas nosaka publisko iestāžu struktūru, šo publisko iestāžu darbības kārtību un privātpersonu attiecības ar publiskām tiesībām. AT normas kā publisko tiesību normas liek publicētas un i/ziņotas šādos veidos:
likumdevēja normatīvajos aktos (likumos);
pārvaldes un izpildinstitūciju normatīvajos aktos (noteikumos,
nolikumos, instrukcijās, u.c. juridiskos aktos).
Saeima ir tiesīga pieņemt likumus ar administratīvo tiesību u.c publisko tiesību normām, arī MK kā pārvaldes institūcija tiesīga pieņemt noteikumus, kam ir likuma spēks, AT pielieto jēdzienos1 AT institūts; pārvaldes institūcijas.
Institūts (tiesību), piem., administratīvā atbildība ir tiesību institūts. Valsts policija ir pārvaldes institūcija. Reizē policija arī ir tiesību aizsardzības iestāde. Ikviena administratīvā iestāde reize ir arī publiskā iestāde. Ne visas sabiedriskās attiecības pārvaldes sfērā ir administratīvi tiesiskās attiecības. Piem., tās attiecības, kas veidojas nevalstisko organizāciju darbībā, komercijas un uzņēmējdarbības. kā arī daudzo partiju funkcionēšanas rezultātā nav administratīvās attiecības. Daudzveidīgā sabiedriskā attīstība ārzemes nosaka atšķirīgu administratīvi tiesisko veidošanos. Savā laikā vislabākās AT attiecības attīstījās Francijā, kur bija izveidots spēcīgs administratīvais aparāts un birokrātija. Vēlāk Šo franču pieredzi pārņēma Vācija un Anglija. LR veidojot savas AT arī par paraugu ņēma Vācijas, Francijas un Zviedrijas tiesisko sistēmu. AT studiju mērķis - dot ieskatu AT zinātnē, izdibināt AT institūtu attīstības, likumsakarības un problēmas, kā arī rast optimālos risinājuma variantus.…
