Viena no skaistākajām Latvijas muižām Šlokenbeka atrodas Tukuma rajona Milzkalnē, 60 km attālumā no Rīgas. Tā ir vienīgā viduslaiku nocietinātā muiža, kas saglabājusies Baltijā līdz mūsdienām.
Muiža rakstos pirmo reizi minēta 1484. gadā. To būvēja Vācu ordeņa vasalis Verners fon Butlers pasta ceļa malā, kas veda no Rīgas uz Prūsiju. Šlokenbekas muiža tika veidota kā slēgts komplekss. Ēkas savā starpā savienoja aizsargmūris, ieeja pagalmā bija caur nocietinātiem vārtiem. Uzbrukuma gadījumā Šlokenbeka kalpoja kā patvērums Tukuma muižniekiem.
Šlokenbekas muiža vairākkārt pārbūvēta un papildināta ar jaunām ēkām, ja 17. gs. beigās un 18. gs. sākumā, kad tābija zaudējusi militārā atbalsta punkta funkcijas, to aizvien vairāk pielāgoja saimnieciskai dzīvei.
18. gadsimtā muižā norisinājās strauja lauksaimnieciska darbība. Galvenā bija spirta un alus ražošana, kaut gan muižā turēja arī mājlopus. Līdz 1920. gadam muiža piederēja barona fon Rekes dzimtai. Pēc tam Šlokenbekas muiža kļuva par valsts īpašumu. 1957. gadā tajā sāka saimniekot ceļu organizācijas, kuras vēlāk uzsāka muižas atjaunošanas un restaurācijas darbus.
Atjaunotajā Šlokenbekas muižā tagad mājvietu ir atradis Latvijas ceļu muzejs, kurā var iepazīties ar Latvijas ceļu nozares attīstību. Ir iespēja apskatīt arī ceļu būves tehnikas izstādi, zirgu iejūgu un ratu kolekciju, kā arī muižas pagrabā izveidoto saimniecības priekšmetu ekspozīciju, kura vēsta par 19. un 20. gadsimta sākuma muižas un zemnieku lauku sētas dzīvi.…