Alberts Bels "Saucēja balss"

Zilbiksis
“Jaunībā dīvains dēkainis un piedzīvojumu meklētājs... Drīzā laikā Zilbiksis mākslinieku, rakstnieku, mūziķu, ārstu un žurnālistu aprindās kļuva savs cilvēks. Viņš nebija skaudīgs, nepretendēja uz lauriem, prata novērtēt neatzīstu darbus, nevienam nekur un nekad neaizlika kāju priekšā, vienmēr atrazdams kādu uzmundrinošu vārdu neveiksminiekam, kādu dziļdomīgu sentenci par īstām vērtībām, ko pateikt laimes luteklim... Taču neviens nezināja bēdīgu un neticamu patiesību – Zilbiksis regulāri rakstīja atskaites žandarmērijai, piegādāja ziņas par sabiedrisko domu, par neapmierinātajiem, par šaubīgajiem un neticīgajiem.”

Mans viedoklis par romānu
Manuprāt, A.Bela romāns “Saucēja balss” sākotnēji varētu šķist tāds vienkāršs piedzīvojumu romāns, kas vēsta par revolucionāriem, to apcietināšanu un unikālu uzbrukumu slepenpolicijai, lai tos atbrīvotu. Tomēr, iedziļinoties romānā arvien vairāk, kļūst skaidrs, ka autors aiz šī ārēji saistošā un interesantā sižeta, runā arī par nopietnām tēmām, aicinot lasītāju līdz ar Karlsonu apcerēt tādus fundamentāli svarīgus jautājumus kā dzīvība un nāve, vara, cilvēku dzīve un izvēle. Vienlaikus gribētos piebilst, ka šajā romānā, pēc manām domām, autors ir pratis sniegt lielisku 20.gs. sākuma sociālās vides aprakstu, parādot lasītājām, kā izskatījās Rīga tajā laikā.
…