1. Anatomija kā zinātne, tās nozīme citu dabaszinātņu vidū, virzieni un pielietojamās metodes mūsdienās.
̶ morfoloģijas daļa (mācība par organisma un tā daļu uzbūvi, formu un pārmaiņām attīstības gaitā)
̶ zinātne, kas pēta atsevišķu orgānu un ķermeņa uzbūvi saistībā ar funkciju, formu un attīstības likumsakarībām
̶ apskata cilvēka organismu kā vienotu veselu
o formu un uzbūvi jāapskata dinamikā, jo ķermenis ir mainīgs (embrionālajā stadijā un visas dzīves laikā)
o mainīgums – dzīvo būtņu īpatnība
o forma un funkcijas atkarīgas no vecuma un ārējās vides iedarbības
̶ makroskopiskā / mikroskopiskā anatomija
̶ dažādas nozares (sistēmiskā (normālā), topogrāfiskā (noteiktā apvidū esošu orgānu izvietojums), patoloģiskā, plastiskā (ārējā forma, proporcijas), salīdzinošā)
o sistēmiskā – osteoloģija (kauli), artroloģija (locītavas), mioloģija (muskuļi), splanhnoloģija (iekšējie orgāni), angioloģija (sirds un asinsvadi), neiroloģija (nervi), estezioloģija (maņu orgāni), endokrinoloģija (iekšējās sekrēcijas dziedzeri)
̶ saistība ar citām nozarēm: fizioloģija, medicīna, gerontoloģija, embrioloģija, histoloģija, citoloģija, vispārējā bioloģija, evolūcijas mācība…