Andreja Upīša trīs noveļu analīze

„ Trāķietis Kilons”
Tēlotais laiks. Romas impērijas laiks ( ap 753. g. p.m.ē. līdz 476. g. m. ē.), konkrētāk 71. g. p.m.ē. notikumi Romas impērijas vēsturē, kad notika Spartaka vadītā vergu sacelšanās
Pamatdoma. Vēlme izdzīvot, savas dzīvības saglabāšanas instinkts, cīņa par brīvību, jaunību un mīlestību.
Īss noveles sižets. Novelē aprakstītie notikumi ir vergu sacelšanās, kad Spartaka vadībā vergi izlauzās no Kapujas gladiatoru cietuma un Spartaka kara pulks cīnījās pret Krasa leģioniem ( Romiešu impērijas armiju), līdz krita gūstā viņu vadonis un viņus visus tvarstīja pa kalnaino apvidu līdz sagūstīja. Un tā viņi – gūstekņi gulēja, pa pārim kopā cieši sasieti, lai vēl vairāk pastiprinātu viņu sāpes, un gaidīja savu pēdējo stundiņu, klausoties āmuru un naglu klaudzoņā, kad viņu bēdu brāļus sita pie krusta. Starp tiem brāļi Kilons un Hipijs. Kilons un Hipijs nolemj bēgt. Taču saprot, ka tas nav iespējams. Stiepjot zāles stiebriņu, Kilons un Hipijs izlemj, kurš iedurs otram zobenu, lai paši sevi nogalētu.
Galveno varoņu raksturojums. Novelē ir divi galvenie tēli – Kilons un Hipijs un vēl simtiem vergu, kas līdzīgi viņiem. Abi brāļi ir nodzenāti un slāpju izmocīti gladiatori, drosmīgi cīnītāji, kas līdz pēdējam brīdim cenšas izcīnīt savu dzīvību.
…