Lai gan var apgalvot, ka angļu gotika visumā turpina franču gotikas tradīcijas, Anglijā gotika attīstās vispatstāvīgāk un savdabīgāk. Pirmie gotikai raksturīgākie principi Anglijā parādījās jau 12. gs. sākumā – vēl pirms Francijas.
Gotika radās ap 12. gs. vidu Ziemeļfrancijā, turpmāko 100 gadu laikā parādījās arī citur Eiropā un pastāvēja līdz 16. gs. Angliju gotika iekaro jau 12. gs. beigās, bet lielākais tās uzplaukums ir 15. gs. Gotikas aizsākumi Anglijā saistāmi ar 1175. gadā Kenterberijas katedrāles kora izbūvi.
Angļu gotiku ļoti ietekmējis Vilhelma Iekarotāja iebrukums un Anglijas pakļaušana 1066. gadā. Vilhelmam līdz uz jaunajiem īpašumiem devās arī celtnieki, tēlnieki un citi meistari. Kopā ar tiem Britu salās ieplūda arī Normandijas romānikas tradīcijas.
11. - 12. gs. Anglijā tika uzceltas dažādas romānikas stila ēkas – nocietinājumi, pilis, klosteri un baznīcas. Pirmā ievērojamākā normaņu celtne bija Londonas Tauers (1078 – 1085) – karaļa rezidence.
Normaņu romānikas ietekmes turpinājās arī gotikas laikā. Anglijas sakrālajai arhitektūrai kopš romānikas posma bija raksturīgs izstiepts trīsjomu plānojums ar ļoti plašu kora telpu, kurai bija stipri uz āru izvirzīti transepta gali. Kora daļa bija izstiepta, ar taisnu kora noslēgumu. Sākotnēji austrumu fasādē nebija apsīdas, kora telpa bija bez apejas. Celtnes nebija pārāk augstas, tādēļ nebija nepieciešami spēcīgi kontrforsi un arkbutāni. Līdzīgi kā Vācijā, Anglijā sienu dalījumā dominē vertikālā līnija. Tāpat kā Normandijas romānikas baznīcām, angļu gotiskajām celtnēm ir šauri un mazattīstīti portāli. Franču rozetes vietā, fasādē tiek novietots milzīgs smailloka arkas logs. Celtnes fasādi atdzīvina dažādas arkatūru joslas vai skulpturāli veidojumi, visumā fasādes rotājumi vienmuļi.
…