Mūsdienās anketēšana ir kļuvusi par vienu no izplatītākajām informācijas iegūšanas metodēm. Diemžēl nākas konstatēt, ka ne vienmēr anketēšana un ar to saistītā iegūto datu un informācijas izmantošana noris atbilstoši visām prasībām. Piemēram, neievērojot sociāli psiholoģiskos kritērijus, var rasties grūtības ar jautājumu sapratni un interpretāciju, atbilžu noformēšanu, kas savukārt rada lielāku iespējamību saņemt nepareizu, pretrunīgu atbildi vai vispār to nesaņemt. Anketēšanas juridiskā puse saistīta galvenokārt ar jautājumiem, kas tieši skar cilvēka tiesības un pamatbrīvības – tiesības uz neiejaukšanos privātajā dzīvē, personas neaizskaramību, tiesības uz savu personas datu aizsardzību. Šīs tiesības, tāpat kā pieaugušajiem, tiek garantētas arī bērnam Bērnu tiesību aizsardzības likumā un Latvijai saistošajā ANO Konvencijā par bērna tiesībām.
Anketēšana ir izdevīgāka nekā intervēšana situācijās, kad respondentu daudzums ir liels un aptver plašu teritoriju (tas ļauj ietaupīt pētnieka laiku un naudas resursus). Intervēšanas metodes priekšrocība ir pētnieka iespēja kontrolēt, vai respondents pareizi izprot jautājuma būtību un tādējādi pilnībā atbild uz jautājumiem. Intervijās parasti ir iespējams ietvert vairāk jautājumu, neietekmējot respondenta motivāciju un pacietību. Tiešajā kontaktā ar respondentu pētnieks var interpretēt jautājumus, pielāgojot tos respondenta individuālajai uztveres spējai. Intervēšanas priekšrocība ir arī tā, ka respondentam nav nepieciešama rakstītprasme. Tomēr ir jāatzīst, ka intervētāja klātbūtne palielina nevēlamu ietekmi uz atbilžu rezultātiem, jo respondents neapzināti cenšas dot atbildes, kas ir saskaņā ar dominējošajām sabiedriskajām normām. Savukārt anketēšana nenodrošina mērījumu kontroles iespēju (piemēram, respondents var pārprast jautājumu). Tomēr anketēšanas metode pieļauj iespēju respondentam, labi apdomājot, atbildēt uz jautājumiem sev pieņemamā tempā. Anketās respondenti raksta daudz patiesākas atbildes, t.i., samazinās “sabiedriskās vēlamības” faktora ietekme uz respondenta atbildēm. Anketai ir augsts standartizācijas līmenis, kas ir anketēšanas metodes galvenā priekšrocība, skatoties no formālas ticamības un datu apstrādes ērtuma viedokļa. Tomēr nopietns anketēšanas trūkums izjūtams situācijās, kad pētījumam nepieciešamas sarežģītākas atbildes.
…
