Anšlava Eglīša romāna "Līgavu mednieki" analīze

7. Uz pasaules ir pilns ar cilvēkiem, un cik cilvēku, tik arī viedokļu. Katram ir sava laime meklējama, citam tā ir mīlestība, bet citam nauda vien. Nevar nosodīt cilvēku tikai tāpēc, ka apprecēties vēlas nevis ar sievieti, bet gan ar naudas maku. Tā šajā romānā notika, bet, ko lai dara, ja visu savu dzīvi ir ciests bads un nabadzība, tad, protams, pie iespējas beidzot iznirt sabiedrības augstākajā elitē, kur valda nauda, pārticība, dārgas mantas, iedomība, ir tas, ko gan jau izvēlētos daudzi. Varbūt viņi cer ar laiku pierast pie šīs sievietes un iemīlēt viņu, vai arī viņi ir ieplānojuši vienkārši nodzīvot savu dzivi pārticībā, bet bez mīlestības, jo domā, ka tā nemaz nav tik svarīga. Tomēr es domāju, ka tas nav godīgi pret otru cilvēku, jo neviens nav pelnijis, ka viņu māna tikai dēļ tā, ka ir paveicies dzivē un tā ir tik pārticīga. It īpaši tiem, kuri zina, kas ir nabadzība, vajadzētu būt cilvekiem ar jūtām un sirdi, bet nauda galvā dara savu.
Ļoti patika romāns "Līgavu mednieki", patika kā autors katru nodaļu iesāk ar kādu atrastu, asprātīgu, parasti latviešu dzejnieka, izmeklētu tādu kā moto. Lasot uzzināju par to laiku jauno cilvēku izteicieniem un veidu, kā viņi runā. Es nevarēju beigt apbrīnot to, cik liels vai pat milzīgs ir rakstnieka vārdu krājums. Lasot katru teikumu, varēja pilnībā izjust un iztēloties kā izskatās tas, par ko rakstnieks stāsta. Sākumā nebija viegli lsīt, tieši dēļ tā, ka vienā teikumā viss ir tik plaši aprakstīts, bet ar laiku pieradu un tas man likās ļoti skaisti.
…