Interesanti, ka autori atzīst, ka blakusparādību risks, salīdzinājumā ar citām antibiotikām, ir samērā rets. Grūtniecības laikā ir atļauts lietot eritromicīnu un azitromicīnu – B kategorija, taču lietojot var būt iedzimti sirdsdarbības traucējumi. Un tomēr, kā galvenā problēma tiek minēts tas, ka pret makrolīdu grupas antibiotikām ar laiku izveidojas mikroorganismu rezistence, kas ir pieaugoša problēma, tādēļ, ka makrolīdu terapeitiskā koncentrācija asinīs saglabājas īsu brīdi. Biežākās blaknes, lietojot makrolīdus, ir kuņģa un zarna trakta problēmas, piemēram, slikta dūša, vemšana, caureja. Vemšana un caureja regulāri parādījās arī pelēm, kas tika izmantotas eksperimentos. Pētījumā izmantotās peles tika sadalītas trīs grupās, katrā pa 10 pelēm ar līdzīgiem parametriem. Visām bija vienāda diēta, bet katrai no grupām tika dota sava makrolīdu grupas antibiotika - eritromicīns, roksitromicīns un azitromicīns. Pētījuma ietvaros pierādījās, ka azitromicīns rada vismazākos blakusefektus, bet visizteiktākos rada eritromicīns, jo teju visiem eksperimenta objektiem radās problēmas ar zarnu traktu. Izvēršot diskusiju, pētnieki norādīja, ka bieži sastopama blakusparādība makrolīdu lietošanas laikā ir arī zarnu trakta motilitāte, kas rada tālākus kuņģa un zarnu trakta traucējumus. Un tajā pašā laikā paradokss ir tas, ka makrolīdi joprojām tiek plaši izmantoti infekciju ārstēšanā, jo daudzi nesaredz citas alternatīvas. (5)…